I. UZ ZINĀŠANĀM BALSTĪTA EKONOMIKA:KONKURENCES VEICINĀŠANA




Konkurētspēja ir ekonomiskās darbības pamats. Lai veicinātu Eiropas pielāgošanos pasaules ekonomikai un īstenotu tās mērķus ekonomiskā, sociālā un vides jomā, mums nepieciešama uzlabota Eiropas konkurētspēja, tādēļ jāizveido patiesi vienots tirgus zināšanu un pētniecības jomā.

Tomēr šajā jomā Eiropas darbībai jābūt labākai. Attiecībā, piemēram, uz pētniecību mūsu konkurētspējas trūkumi ir acīmredzami: kopējie izdevumi pētījumiem Eiropā joprojām ir nelieli, un mūsu ekonomika ir mazāk spējīga izmantot mūsu zinātnieku darba rezultātus ekonomiskā izpratnē. Lai novērstu šos trūkumus, Eiropai nepieciešams vairāk īstenotu jaunievedumu, kā arī lielāka personu un ideju mobilitāte.


I. 1. Zināšanu Eiropas zonas veidošana: Koncentrēšanās uz izglītību un mācīšanos visa mūža garumā

Mūsu konkurētspējas pamatā ir kvalitāte. ETP-ED grupa noteikti atbalsta zināšanu jomas veidošanu, ko ES Padome Lisabonā un Stokholmā norādījusi kā savu prioritāti, jo tas ļaus mūsu kontinentam nodrošināt augsti kvalificētus cilvēku resursus. Jaunās ekonomikas ietvaros prioritāte – izstrādājot ES politiku – ir jānodrošina izglītībai, apmācībai un sadarbības ar darba tirgu veicināšanai. Šie ir pamata elementi, lai padarītu Eiropu par konkurētspējīgu, zināšanām bagātu sabiedrību, kā arī nostiprinātu un atbalstītu Eiropas identitātes lielās priekšrocības, kam pamatā ir jaunās paaudzes tiesību un daudzveidības ievērošana.


I.1.1. Veidot patiesu mācīšanās kultūru

Mācīšanās visa mūža garumā ir svarīga visiem pilsoņiem. Šis ir galvenais cilvēku pilnveidošanās elements. Pieeja rezultatīvai izglītībai un augstas kvalitātes apmācībai ir jāuzlabo, lai ļautu visiem pilsoņiem pilnībā kļūt par lietpratīgas sabiedrības locekļiem. Tomēr mūsu mērķis sniedzas vēl tālāk: izglītībai un apmācībai pastāvīgi jāņem vērā gan indivīdu specifiskās, gan arī Eiropas uzņēmējdarbības vajadzības. Universitātēm, izstrādājot savas mācību programmas, vienmēr jāņem šīs vajadzības vērā, lai saskaņotu izglītību un mācīšanos visa mūža garumā ar iespējām darba tirgū. Tādā veidā mēs uzlabosim darbaspēka - arī vecākās paaudzes -, piemērošanos un atbilstību nodarbinātībai, tādējādi samazinot bezdarbu.


I.1.2. Padarīt Kopienu par izcilas sagatavotības centru

Lai pilsoņi būtu labāk sagatavoti un spētu pielāgoties konkurētspējīgai, uz augstām tehnoloģijām bāzētai ekonomikai, mūsu augstākās izglītības sistēmas jāpadara vairāk konkurētspējīgas starptautiskā līmenī, bet apmācību sistēmām jābūt atvērtākām plašākai pasaulei.

Galvenajam akcentam jābūt uz valodas prasmēm un mobilitātes spēju Eiropā. Pilsoņi jāveicina apgūt divas vai vairākas valodas un studēt ārvalstīs vismaz pusgadu. Agrīnā izglītības līmenī jāmāca arī uzņēmējdarbība un pašpaļāvība.

Ļoti svarīgi ir pārvarēt šķēršļus mobilitātei un radīt tādus politikas instrumentus, kas to veicina, īpaši attiecībā uz aplikšanu ar nodokļiem, pārvaldi, sociālo apdrošināšanu un kvalifikācijas un diplomu atzīšanu.

Īpaša uzmanība jāpievērš izglītošanai informāciju tehnoloģijās un to izmantošanai. Šī joma piedāvā milzīgas iespējas un spēcīgus līdzekļus personu iekļaušanai sabiedrībā, piem., to varētu attiecināt uz sievietēm un personām ar īpašām vajadzībām.

Socrates, Tempus, Leonardo da Vinči, Youth, Erasmus Mundus un eLearning (e-apguves) programmas nepieciešams pilnveidot un koriģēt gan mērķu izpratnē, gan budžeta finansējuma ziņā. Jauns stimuls jāpiešķir COMETT programmas atjaunošanai tās sākotnējā formā atbilstoši konkrētiem mērķiem. Lai palielinātu šo programmu efektivitāti un veicinātu to tālāku pilnveidošanu, jānosaka standarti. Sasniegumi ir jādara zināmi, un šie rezultāti ir jāņem vērā, izstrādājot pēctecības programmas.

Jāveicina sadarbība starp universitātēm, vienots maģistra grāds, diplomu atzīšana, kā arī pieredzes apmaiņa mācīšanas metodēs un zināšanās.


I.2. Izvirzīt pētniecību kā galveno elementu Eiropas konkurētspējai

Izpētei ir ievērojama ietekme uz Eiropas ekonomisko dzīvi, konkurētspēju un tirdzniecības stāvokli, kā arī darbavietu radīšanu. Tomēr šajā jomā Eiropa atpaliek no saviem galvenajiem konkurentiem investīciju un augsto tehnoloģiju produktu tirdzniecības bilances ziņā, kā arī attiecībā uz patentu reģistrāciju apjomu, un tās augsto tehnoloģiju tirdzniecības bilance ir ar deficītu. Tās galvenais trūkums meklējams tās pētniecības sadrumstalotībā un izkliedētībā. Šī ir joma, kurā Eiropa var piedāvāt skaidri izteiktu pievienoto vērtību.


I.2.1. Palielināt Eiropas pētniecības pasākumus līdz vismaz 3% IKP

Lai Eiropa varētu sacensties ar saviem konkurentiem, tai jācenšas palielināt tās vispārējie izdevumi pētniecībai līdz vismaz 3% no IKP (1/3 valsts finansējuma un 2/3 privāto investīciju). ES pētījumos un attīstībā iegulda tikai 1,9% no sava IKP salīdzinājumā ar 2,7% ASV ieguldījuma un 3% Japānas ieguldījuma. Svarīgi veicināt mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvi jaunajām tehnoloģijām, īpaši to, kuros ir mazāk nekā 9 darbinieki, jo tieši tie visvairāk sastopas ar šķēršļiem, izmantojot IT, salīdzinājumā ar lielajiem uzņēmumiem. Nepieciešams izstrādāt standartus, kā arī jāuzlabo pētījumu rezultātu efektīva industriāla izmantošana. Šis jautājums ir cieši saistīts ar atbilstīgiem un likumīgi drošiem intelektuālā īpašuma aizsardzības mehānismiem Eiropas līmenī, īpaši skarot lēmumu, kas saistās ar Kopienas patentu.


I.2.2. Izveidot funkcionējošu Eiropas Pētniecības zonu

Pētniecības centienu koncentrēšanās uz jaunajām tehnoloģijām: Zinātniskās pētniecības rūpnieciskie pētījumi tādās jomās kā, piemēram, biotehnoloģija, informāciju un komunikāciju tehnoloģija, ir galvenais virzošais spēks, kas nosaka ekonomisko izaugsmi. Eiropas konkurētspēju tuvākajos gados spēcīgi ietekmēs tās spēja būt vadībā jauno tehnoloģiju jomā.

"Blue sky"(Zilo debesu) fundamentālais pētījums ir jāveido kā reāls pievienotas vērtības pētījums. „Šodienas zilo debesu pētījums dod ieguldījumu rītdienas lietišķajās tehnoloģijās”. Lai veicinātu nākotni, mums jāatbalsta fundamentālais pētījums, neaizmirstot, ka produktu cikli kļūst arvien īsāki. Prioritāte jāpiešķir uz klientu koncentrētam darbam.

Atbalsts jāsniedz labākai sadarbībai starp valsts un privātām institūcijām, kā arī jāaktivizē pētījumi universitātes; rezultātu nodošana privātiem uzņēmumiem jāpadara vienkāršāka. Pētījumu veicināšanā privātajā sektorā liela nozīme var būt nodokļu stimuliem.

Jāaktivizē medicīniska rakstura pētījumi, lai uzlabotu ārstēšanu un varētu risināt jaunas sabiedrības veselības problēmas, ar kurām nākas sastapties. Jānodrošina piemērots finansējums, īpaši pētījumiem retu vai ar vecumu saistītu slimību jomā, kā arī rezistences pret antibiotikām pētījumiem.

Vēl viens svarīgs uzmanības koncentrēšanas punkts saistībā ar mūsu prioritāti drošas un augstkvalitatīvas pārtikas nodrošināšanā ir pārtikas kvalitātes pētījumi. Īpašs atbalsts nepieciešams bioloģiski bāzētām nozarēm.


I. 3. Koncentrēties uz jaunajām tehnoloģijām: Digitālā laikmeta izaicinājums

Ciparu tehnoloģiju attīstība paātrina plašsaziņas līdzekļu saplūšanu un piedāvā kopējus minimālus standartus, kas nepieciešami audiovizuālā satura plūsmai pāri robežām. Ir jānodrošina tiesības uz atbalstošu politiku audiovizuālo mēdiju jomā nacionālā/ Eiropas līmenī, ņemot vērā arī atbalstu kultūru daudzveidībai.


I.3.1. Biotehnoloģijas potenciāla izpēte

ETP-ED grupa uzskata, ka modernajām tehnoloģijām un īpaši biotehnoloģijai ir ievērojams potenciāls, lai nodrošinātu stingrus vides problēmu risinājumus un dotu ieguldījumu ilgstspējīgā attīstībā. Šīs tehnoloģijas varētu arī uzlabot pieeju pārtikai un tās ieguves iespējas, tādējādi veicinot cilvēku veselības uzlabošanos. Šo iemeslu dēļ šīs modernās tehnoloģijas ir jāatbalsta.

Mūsu grupa oponē viedoklim, ka medicīnā, ģenētiskā tehnoloģijā un biotehnoloģijā tās ir galvenokārt saistītas ar iespējām, bet lauksaimniecībā tās galvenokārt ir saistītas ar risku. ETP-ED grupa vairāk tiecas uzskatīt, ka abās jomā ir lielas iespējas, kas jāizmanto, lai gan ir arī ievērojami riski, kas, savukārt, jāmazina, piemērojot atbilstīgu likumdošanu. Attiecībā uz cilvēku ģenētikas ētiskām robežām grupas viedoklis balstās uz ETP 2001. gada Berlīnes kongresa lēmumiem „Vērtību saskaņa”, īpaši norādē uz cilvēka kā personības cieņu.


I.3.2. "Televīzijas bez robežām” pārveidošana ES aptveroša satura direktīvā

Šai programmai, kuras mērķis ir veidot sadarbību starp televīzijas raidsabiedrībām, ir tālāk jāattīstās ES aptveroša satura direktīvā, lai labāk pārvaldītu audiovizuālu saturu pāri robežām un veicinātu stingru un konkurētspējīgu Eiropas audiovizuālo industriju, kurā virzošais spēks būtu privātais sektors. Jāvairās kavēties piemērot Eiropas likumdošanu, lai izvairītos no turpmākām plaisām Eiropas tehnoloģijās. Tomēr juridiski šķēršļi robežas šķērsojošiem mēdijiem saglabājas (piem., autortiesības).

Šiem pārveidojumiem jāņem vērā tehnoloģiskās un tirgus izmaiņas. Tas nozīmētu, no vienas puses, vienotu Eiropas pamatprincipu nepieciešamību (cilvēktiesības, minoritāšu aizsardzība u.c.), kas piemērojami visiem audiovizuāla satura pakalpojumiem, un, no otras puses, nepieciešamību piemērot vai izslēgt novecojušus noteikumus, kas iekļauj nepiemērotus detalizētos līmeņus, kuru lietošana mūsdienās vairāk nav pamatota (daži reklāmas noteikumi, obligātās kvotas u.c.).

Nepieciešams izstrādāt jaunajiem mēdijiem jaunas, kontrolētas pašnoteikšanas formas: noteikumu un standartizācijas alternatīvas formas, šķiet, rada efektīvākus un mazāk birokrātiskus līdzekļus plaisu novēršanai nacionālā un Eiropas likumdošanā, piem., patērētāju aizsardzībā.

Audiovizuālo mēdiju jomā esošās programmas ir jāturpina un jāpaplašina, īpaši EIB Initiative i2i vizuālā un MEDIA programma ar mērķi Eiropas izcelsmes darbu aprites veicināšana ārpus tās izcelsmes valsts.

Lai nodrošinātu nepārtrauktu duālas sistēmas attīstību Eiropas apraidē, vienlaikus izslēdzot konkurences radītas deformācijas, dalībvalstīm saskaņā ar Amsterdamas protokolu ir skaidri un izteikti jādefinē sabiedriskās apraides valsts pakalpojumu mazināšana, lai pamatotu valsts finansējumu.


I.3.3. Jaunas paaudzes telekomunikāciju attīstība

Lai uzlabotu Eiropas konkurētspēju telekomunikāciju jomā, mūsu mērķis ir veicināt telekomunikāciju likumdošanas ieviešanu. Tāpat būtiski ir panākt interneta drošību. Pašlaik drošības trūkums ir galvenais šķērslis e-biznesa attīstībai.

Galvenais Eiropas konkurētspējas risinājuma jautājums ir 3G telekomunikāciju ieviešana. Taču tikpat svarīgi ir nodrošināt tirgus operatoru un sekundārā 3G spektra darījumu konsolidēšanos. Nepieciešams arī izstrādāt noteikumus mobilā tīkla infrastruktūras dalīšanai.

ETP-ED grupas prioritāte ir veicināt labākus platjoslas savienojumus un infrastruktūras, kā arī uzlabot e-saturu valsts administrācijā, veselības aprūpē un izglītībā, lai sniegtu viegli pieejamu informāciju un labākus pakalpojumus pilsoņiem.


I.4. Veidot uzņēmējdarbības Eiropas ekonomiku visaugstākajā līmeni

Lai spētu iekļauties konkurencē globālā ekonomikā, uzņēmumiem nepieciešama kvalitatīva un uzņēmējdarbību atbalstoša tiesiska un finanšu vide. Īpaši jāakcentē efektīva un savlaicīga Lisabonas stratēģijas īstenošana un stimulējošas uzņēmējdarbības vides radīšana.


I.4.1. Īstenot Lisabonas stratēģiju strukturālai reformai: izveidot skaidru ceļu karti

Lisabonas programmas ieviešanā no dalībvalstu puses vērojama skaidri izteikta politiskā inerce un atteikšanās no svarīgām strukturālām reformām. Lai nodrošinātu savlaicīgu reformu pieņemšanu, jāizstrādā skaidra ceļu karte, definējot nepieciešamos veicamos soļus.

Nepieciešams jauns Strukturālo reformu rīcības plāns (SRRP), kas definē stingru kalendāru, kurš izpildāms līdz 2010. gadam. Bez tam stingrāks akcents nepieciešams Lisabonas stratēģijas mērķiem, īpaši šādās jomās: valsts un privātās investīcijas, īpaši cilvēku kapitāls un pētniecība un attīstība, kā arī veicināts uzņēmējdarbības gars Eiropas sabiedrībā, atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un zemāku vispārējo nodokļu piemērošana ES.

Atbilstīga intelektuālā īpašuma aizsardzība: Tā kā Komisijas priekšlikums par Eiropas patentu tiek apspriests jau gadiem bez izšķiroša lēmuma pieņemšanas līdz pat šim laikam, pilnīgi jauna koncepcija intelektuālā īpašuma aizsardzībai varētu piedāvāt izeju no šī nāves punkta.

Mūsu grupa gatavojas izvirzīt iniciatīvu par jaunu, visaptverošu, vairāk pieejamu Eiropas patentu, kas nodrošina līdzsvaru starp Amerikas aizsardzības pieeju un Eiropas pieeju un nodrošina stimulus investīciju centieniem. Citas intelektuālā īpašuma direktīvas (programmatūru un prečzīmju) attiecīgi jāpārskata.

Jāpabeidz enerģijas tirgus liberalizācija: Pašlaik ES strādā pie pilnīgas deregulācijas nolūkā ieviest izlīdzinātu darbības lauku elektrības un gāzes sektorā, kas iekšējā tirgū ir saglabājušies kā divi galvenie monopoli. Gan uzņēmējiem, gan privātām personām ir jānodrošina tas, lai tie varētu brīvi izvēlēties savus piegādātājus atbilstoši to vajadzībām. Mums nepieciešams saskaņot likumdošanas struktūru, kurā tiek nodrošināts piemērots publisks pakalpojums.

Jāizveido spēcīgs Eiropas kapitāla tirgus, lai strauji mainīgajā finanšu vidē mazinātu uzņēmējdarbības kapitāla izmaksas. Mūsu prioritāte ir – nodrošināt savlaicīgu Finanšu pakalpojumu rīcības plāna ieviešanu vēlākais 2005. gadam, kā paredzēts Lisabonas slēdzienos. Šim procesam ir jāievieš caurskatāma finanšu informācijas sistēma, kas nodrošinātu efektīvu uzņēmumu rezultātu salīdzināmību un sniegtu atbilstīgu un visaptverošu saprātīgu pārvaldību. Paralēli jaunie noteikumi līgumu likumdošanā jāpaplašina uz citiem avotiem: obligācijām, vērtspapīriem, apdrošināšanas līgumiem.


I.4.2. Kopēja vadība: Izveidot vienādu darbības lauku uzņēmumu tiesību jomā

Uzņēmumu tiesību nesaskaņu rezultātā – ar visām iespējamām kombinācijām attiecībā uz struktūru, uzskaiti un kontroles apstrīdamību – daži uzņēmumi nespēj pilnībā izmantot iekšējā tirgus priekšrocības, tajā pašā laikā citiem tiek piešķirtas pārmērīgas priekšrocības. Nepieciešama steidzama saskaņošana, lai izveidotu vienlīdzīgu darbības jomu visiem Eiropas uzņēmumiem. II Ziemas ziņojumā, kas tika publicēts 2002. gada novembrī, definēti konkrēti priekšlikumi.

Jaunās iniciatīvas vienotiem noteikumiem uzņēmumu tiesībām, kuru nolūks ir nomainīt 5. direktīvu par uzņēmumu tiesībām un par ko nav rasta vienota nostāja, nepieciešams tālāk apspriest un meklēt vienošanos.

Nepieciešami elastīgāki vienoti noteikumi privātām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, lai ļautu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem darboties Eiropas Savienībā un gūt labumu no iekšējā tirgus, vienlaikus saglabājot to kā privātas sabiedrības ar ierobežotu atbildību būtību. Mūsu grupa veicinās darba attīstību šajā jomā.


I.4.3. Uzņēmējdarbība un maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) draudzīga vide

Lai izturētu konkurenci globālā ekonomikā, uzņēmumiem nepieciešama arī kvalitatīva vide likumdošanas un finanšu struktūras, infrastruktūras, kā arī nodokļu piemērošanas sistēmu izpratnē. Spēcīgs akcents nepieciešams stimulējošas uzņēmējdarbības vides radīšanai.

Priekšnoteikums ir izslēgt subsīdijas, neredzamos šķēršļus un citus tirgus izkropļojumus un balstīties uz iedarbīgiem konkurences noteikumiem.

Tomēr visaugstākā līmeņa prioritāte ir radīt uzņēmējam draudzīgu vidi, kas uzlabo Eiropas uzņēmumu situāciju, īpaši, samazinot līdz minimumam apgrūtinošo birokrātismu un veicot sistemātisku uzņēmējdarbības izmaksu izvērtējumu likumdošanai.

ETP-ED grupa vēlas atbalstīt jaunu uzņēmumu veidošanos, samazinot likumdošanas šķēršļus un veicinot piekļuvi sākuma un riska kapitālam. Šinī jomā jāizvērtē visi dažādie darbības sākuma modeļi un jādalās labākajā pieredzē starp atbalstošajām dalībvalstīm.

Uzņēmējdarbība, pašpaļāvība un atbildība jāatbalsta jau pašos pirmajos izglītības posmos.

Radīt labāku struktūru MVU:

Mazie un vidējie uzņēmumi ir Eiropas ekonomikas dzinējspēks. Vairāk nekā 99% ES uzņēmumu ir MVU. Tie nodrošina 66% visu darbavietu, līdz ar to dod ieguldījumu ekonomiskai izaugsmei. Būtiski ir aizsargāt un atbalstīt tos attiecīgi ES ietvaros, tajā pašā laikā nepiemērojot tiem nevajadzīgus apgrūtinājumus. MVU hartas ieviešana ir priekšnoteikums Lisabonas mērķu sasniegšanai. Tas cita starpā ietver arī šo:

• elastīgi noteikumi darbaspēka tirgum;
• reglamentējošo apgrūtinājumu likvidēšana un labāka piekļuve informācijai;
• labāka piekļuve finansējumam un kapitāla tirgum;
• atvieglotas kvalitātes investīcijas pētniecībai un tehnoloģijām;
• jaunievedumu veicināšana.

I.4.4. Izveidot integrētu inženierkomunikāciju tirgu

Godīgam un līdzsvarotam liberalizācijas procesam inženierkomunikāciju tirgū jāveicina izvairīšanās no negodīgas konkurences un nākotnē jānodrošina preču piegāde un pakalpojumi Eiropas pilsoņiem un uzņēmumiem par pamatotām cenām .


I.4.5. Konkurētspējīgas nodokļu sistēmas un zemāki nodokļi

Zemāku nodokļu princips ir ETP-ED ekonomiskā modeļa pamats, jo visas centra un centra labējās partijas izvirza mērķi veidot ekonomikā labklājību un atbalstīt privātās iniciatīvas. Augsti nodokļi ir privātā sektora un indivīdu apgrūtinājums un liek valstij arvien vairāk iesaistīties ekonomiskos jautājumos, tā kaitējot uzņēmējdarbībai.

Dažādās nodokļu sistēmas ir ne tikai sarežģītas un nepiemērotas; vēl vairāk – tās veido skaidri izteiktus šķēršļus pārrobežu darījumiem un brīvai preču, personu un kapitāla kustībai. Tādēļ nepieciešams atbalstīt turpmākus soļus nodokļu sistēmas reformēšanā, kā arī jāpaātrina galīgas PVN sistēmas apstiprināšana, kas balstās uz izcelsmes valsts principa. Tas padarīs ES dalībvalstu nodokļu sistēmas neitrālas un konkurētspējīgas.

Mēs vēlamies nodokļu sistēmu godīgu un efektīvu konkurenci. Mūsu modelis balstās uz vienotā tirgus atbilstošu nodokļu bāzes koordinētas definīcijas, vienlaikus ļaujot dalībvalstīm brīvu izvēli noteikt nodokļu līmeni. Tas radīs veselīgu nodokļu konkurenci, tāpat arī ļaus uzņēmumiem izvēlēties atrašanās vietu daudz caurskatāmākā vidē, kā arī iespēju pārvietoties, ja nepieciešams, ar mazāku administratīvo apgrūtinājumu. Tas veicinās arī pārrobežu darījumus, nodrošinot efektīvu kapitāla izvietojumu, kas, savukārt, būs stimuls ekonomikai kopumā. Nodokļi, kas neattiecas uz vienoto tirgu, jāatstāj pilnībā dalībvalstu ziņā.

Uzņēmumu nodokļu sistēmas veicināšana pārrobežu darbībā un nodokļu šķēršļu, kas apdraud iekšējā tirgus atbilstošu darbību, likvidēšana, izveidojot konsolidētu kopēju nodokļu bāzi tiem uzņēmumiem, kas reģistrēti saskaņā ar Eiropas uzņēmumu statūtiem, vai ļaujot uzņēmumiem izvēlēties darboties vairākās dalībvalstīs, ir galvenā mūsu grupas prioritāte.

Galīga PVN sistēma, kas balstās uz ‘izcelsmes valsts’ principa ir labākais risinājums, lai izvairītos no iekšējā tirgus pārrāvumiem. Mēs oponējam jaunajai Komisijas pieejai, kas paredz tikai „uzlabot pārejas sistēmu”, kas izveidota saskaņā ar 6. direktīvu.


I.5. Konkurētspējīga Eiropas transporta politika: Nodrošināt efektīvus transporta savienojumus

Paplašinātajā Eiropas Savienībā efektīviem un ātriem savienojumiem būs liela ietekme uz Eiropas ekonomikas konkurētspēju. Ņemot vērā to, ka Eiropas transporta tīkli apkalpo gandrīz pusi no visām precēm un pasažieru transporta, tie patiesi ir ES dzīvības līnijas. Atlikušās vājās vietas transporta tīklos ir jālikvidē un jālabo pieaugošā neatbilstība starp transporta veidiem un reģioniem.

Eiropas transports tīklus nepieciešams paplašināt, lai pilnveidotu jauno dalībvalstu transporta tīklus augstā līmeni un nodrošinātu efektīvu savienojumu ar pašreizējo 15 dalībvalstu esošajiem tīkliem. Vienlaikus jānodrošina godīga konkurence starp transporta līdzekļiem un Eiropas transporta tīklu būves un uzturēšanas izmaksām lietotājiem.

Lai izveidotu efektīvu dzelzceļa tirgu ES, nacionālie dzelzceļa tīkli ir jāpaplašina un jāveicina pieeja tirgum jauniem dzelzceļa uzņēmumiem.

Lai nodrošinātu pamatotus konkurences noteikumus transporta sistēmu piegādātājiem un lietotājiem, attiecības ar trešajām valstīm, īpaši attiecībā uz aviācijas un jūras transportu, ir jārisina Kopienas līmenī. Jānodrošina Eiropas iekšējā tirgus koncepcijas īstenošana Eiropas debesīs ar vienādu gaisa satiksmes kontroli.

Augsts drošības līmenis jūras, dzelzceļa un gaisa transportā ir svarīgs visaptverošās Transporta politikas komponents. Drošības likumdošanu nepieciešams piemērot efektīvi, kā arī jāsaskaņo sankcijas tās nepiemērošanas gadījumā. Jāizvērtē jaunās Eiropas Dzelzceļa pārstāvniecības darbība, lai garantētu drošību Kopienas ietvaros.


II. ILGSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA: NĀKOTNES BŪVE

Mēs vēlamies veidot visaptverošu politiku, kas balstās uz dinamiskas, vides un sociālā ziņā atbildīgas tirgus ekonomikas. Mūsu vīzija balstās uz ilgspējīgas attīstības koncepcijas, kam jāietekmē visas likumdošanas jomas no vides un reģionālās līdz ekonomikas, enerģijas un lauksaimniecības politikai, kā arī tirdzniecības politikai. Lai mums un nākošajām paaudzēm izveidotu konkurētspējīgu un videi veselīgu Savienību, mums nepieciešams stiprināt saikni starp veselīgu vidi un spēcīgu ekonomiku.

Iespējas, kas saistītas ar progresīva ekonomiskās izaugsmes ilgtermiņa vides un sociāli atbildīga modeļa ieviešanu, ir neaptveramas, jo šis process veicinās pētījumu, jaunu nozaru un tehnoloģiju attīstību un tādējādi ļaus radīt jaunas darbavietas. Taču ilgspējīgas attīstības koncepcija nav uzspiežama vienkārši no augšas. Pārmērīga šī procesa reglamentēšana to var iznīcināt.

Mēs uzskatām, ka panākumu pamats ir:

• Funkciju decentralizācijā un vietējā atbildībā: Detalizēta likumdošana un/vai tās centralizācija varētu būt kavējoša. Mēs uzskatām, ka vietējās pārvaldes institūcijas vislabāk var noteikt, kas ir nepieciešams un iespējams konkrētā reģiona ietvaros. Pamatojoties uz struktūras mērķiem, tās vislabāk var lemt par konkrētu rīcību un īstenošanas līdzekļiem.



• Reāli likumdošanas mērķi, kas nodrošina elastīgumu īstenošanā: Mērķi zaudē savu jēgu, ja tie nekādā veidā nav īstenojami. Pirmais solis ceļā uz panākumiem ir realitāte; tāpēc likumdošanai nepieciešams atstāt brīvas rīcības telpu, lai varētu piemērot vietējai struktūrai un reģionālajai specifikai. Tomēr ES kontrolē īstenošanu, procesu novērojot.



• Atbalsts un privāto iniciatīvu pārliecināšana: Svarīgi ir pārliecināt privāto sektoru par ilgtermiņa konkurētspēju ieguvumiem, attīstot „ilgspējīgas” ražošanas metodes un izmantojot videi draudzīgas tehnoloģijas. Tas jāveic, vairāk izmantojot finanšu pamudinājumus, nevis subsīdijas, kas tiecas ierobežot individuālu riska uzņemšanos un novatorisku pieeju, un veicinot brīvprātīgus līgumus un tirgus instrumentus, kuru mērķis ir uzlabot konkurētspēju uzņēmumiem ar augstu iedarbību uz vidi.



• Pilsoņu informēšana un izglītošana. Atbilstīga informācija ir svarīga, lai palielinātu ar vidi saistīto jautājumu pilsonisko apzināšanos.

II. 1. Eiropas kopējā mantojuma veicināšana

Mūsu nākotne ir mūsu izvēle. ETP-ED grupa ir veikusi skaidru izvēli par labu tīrākai videi un ilgspējīgai attīstībai. Pilsoņu un viņu vides, viņu vēsturiskā un dabas mantojuma aizsardzība ir jāizvirza Eiropas politikas centrā. Klimata izmaiņas un to iespējamā rezonanse, gaisa piesārņojums pilsētās, pilsētvides pasliktināšanās un sekundārā ietekme uz attīstību, kā arī citi piesārņojuma radīti traucējumi atstāj spēcīgu ietekmi uz pilsoņiem to ikdienas dzīvē ekonomiskā, sociālā un veselības izpratnē. Mums nepieciešams steidzami un noteikti reaģēt uz to.


II.1.1 Veicināt drošu vidi: nodrošināt reālas tiesības uz veselīgu vidi

Nesenās dabas katastrofas (piem., plūdi, vētras) ir radījušas nopietnas bažas par klimatu izmaiņu rezonansi. Arī kuģa Erika avārija pie Francijas krastiem un vēlāk līdzīga kuģa Prestige avārija ir akcentējušas nepieciešamību radīt stingrāku vides atbildības sistēmu. Mūsu pienākums – gan mūsu Eiropas pilsoņu, gan nākotnes paaudžu dzīves kvalitātes vārdā – ir nodrošināt mehānismu, kas ietver prasību saturu tiesībām uz veselīgu vidi.

Striktas Eiropas vides likumdošanas atbilstīga ieviešana un cieša uzraudzība, kā arī labāks nākotnes izvērtējums ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai kļūtu par pasaules līderi vides aizsardzībā.

Ekoloģiskās atbildības efektīva sistēma nodrošinātu prasību saturu pilsoņu tiesībām uz veselīgu vidi. Šis patiesais vides atbildības režīms, kā pamatā ir princips „piesārņotājs maksā”, iekļautu atbilstošu kontroli, soda naudas un kompensācijas.

Cīņa, lai novērstu klimata izmaiņas, saglabā visaugstāko prioritāti. Eiropa ir veikusi skaidru uz nākotni orientētu izvēli par labu tīrākai pasaulei, stingri pakļaujoties Kioto protokolam, lai līdz 2010. gadam mazinātu siltumnīcas gāzu emisiju par 8%. Mūsu grupa atbalsta Eiropas ceļu karti ātrai un konkrētai Kioto protokola īstenošanai. Tas ieviesīs visaptverošu politikas iniciatīvu, kā mērķis ir padarīt ES par pasaules līderi šajā jomā.

Vides kvalitātes uzlabošanas pilsētās būs nākamais koncentrēšanās punkts. 80% iedzīvotāju tagad dzīvo pilsētās un ir pakļauti nepārtrauktai ietekmei (troksnis, gaisa piesārņojums, transports, netīrumi, alerģija un stress), kas ietekmē iedzīvotāju veselību. Ievērojami centieni ir īpaši nepieciešami attiecībā uz degvielas kvalitāti un tīriem dzinējiem, kā arī investīciju izteiksmē, lai veicinātu atjaunojamas enerģijas izmantošanu. Saskaņā ar funkciju decentralizācijas principu svarīgi arī veicināt racionālas zemes izmantošanas plānošanu, kas saglabā pilsētu vidi.

ES bioloģiskā daudzveidība ir mūsu pilsoņu mantojums. Jaunās dalībvalstis ievērojami palielinās nebojātu ainavu, mežu un mitraiņu skaitu. Mūsu pienākums ir saglabāt šīs vietas un atstāt mantojumā nākamajām paaudzēm.

ETP-ED grupa ir apņēmusies īstenot kopēju rīcību ar mērķi veicināt zinātnes un tehnoloģijas ieguldījumu ilgspējīgā attīstībā un īpaši labākas izpratnes par saikni starp vidi un tehnoloģisko attīstību atbalstu.


II.1.2 Veicināt tīras enerģijas ražošanu un ilgspējīgu Transporta politiku

Cīņa ar klimata izmaiņām ir absolūta prioritāte un arī galvenā problēma Eiropas Savienībai. ES ir intensīva enerģijas ekonomika: patēriņš katru gadu pieaug par 1 līdz 2%, un pārsvarā tiek izmantota fosilā degviela. 94% no CO2, kas rodas cilvēku darbības rezultātā Eiropā, var attiecināt uz enerģijas sektoru. Tā nevar turpināties ilgstoši: Eiropai steidzami nepieciešams pārskatīt tās enerģijas piegādes sistēmas.

Jāatbalsta jaunu un atjaunojamu enerģijas avotu ieviešana. Mums nepieciešams uzsvērt investīciju iespējas atjaunojamā enerģijā un jāatbalsta finansējuma pieejamība projektiem pamata sektoros, tādos kā saules un vēja enerģija un biomasa, lai veicinātu šos enerģijas avotu pārņemšanu un ieviešanu.

Tomēr mūsu kustību telpa ir ierobežota: veicinot enerģijas intensitātes samazināšanu mūsu ekonomikā un nodrošinot augstāku enerģijas efektivitāti, mums nepieciešams saglabāt atomenerģijas daļu saskaņā ar stingriem augstas drošības standartiem un nacionālu izvēli.

Nepieciešams izstrādāt efektīvāku, zemāku izmaksu reaktoru, aktivizējot pētījumus gan dalīšanās reaktoru, gan iradiētās degvielas un atkritumu pārvaldības jomā. To darot, mums jāgarantē arī, ka jaunās dalībvalstis piemēros tos pašus augstos atomenerģijas drošības standartus un stingri ievēros savas saistības attiecībā uz vecajām spēkstacijām.

Jauna, videi draudzīgāka Transporta politika ietver to, ka jālauž saikne starp pastāvīgo transporta apjoma pieaugumu un ekonomisko izaugsmi. Spiediena uz vidi mazināšana un pārslodzes novēršana prasa nopietnas izmaiņas mūsu transporta līdzekļos un paradumos un īpaši daudz racionālāku dažādu līdzekļu izmantošanu. Tas ietver transporta līdzekļu maiņu par labu mazāk piesārņojošiem, īpaši pilsētās, kā arī to, ka preču transportēšanai lielos attālumos jāpāriet uz videi labvēlīgāku transporta veidu (dzelzceļš, iekšzemes navigācija un piekrastes kuģu transports).

Līdzsvarotu Eiropas transporta tīklu veidošana, lai novērstu pieaugošo līdzsvara zudumu starp reģioniem un lai veicinātu ekonomisko attīstību perifēros reģionos, īpaši jaunajās dalībvalstīs, ir jāapvieno ar rentablas transporta sistēmas attīstību.


II. 2. Ilgspējīga izaugsme sociāli ietverošā sabiedrībā

Lai panāktu pastāvīgu pāreju uz vairāk ietverošu sabiedrību, jāsaglabā makroekonomiskā stabilitāte, jāveicina investīcijas un jāsamazina nepieņemami augstais bezdarba līmenis. Mūsu vīzijas pamatā ir brīvais tirgus. lai nodrošinātu izaugsmi, dažādu iespēju kvalitāti un sociālo progresu. Tāpēc kā patiesi sociāli līdzekļi, kas stāv pāri visam , tie rada darbavietas un mazina bezdarbu. Tirgus ekonomika, kas balstās un individuālas atbildības, konkurences un patiesas sociālas atbildības principiem, ir labākais veids, lai veicinātu labāku izaugsmi sociāli ietverošā sabiedrībā.


II.2.1. Nodrošināt lielāku izaugsmi un investīcijas: uzlabot uzņēmējdarbības vidi

Lai atbalstītu ekonomikas izaugsmi un investīcijas, ir nepieciešami turpmāki līdzekļi, lai uzlabotu biznesa vidi un liberalizētu tirgu.

Sistemātiski jāveic uzņēmējdarbības izmaksu ietekmes izvērtējums likumdošanas un vides līdzekļiem un jāizslēdz apgrūtinošās birokrātijas un administratīvās prasības, kas ir tik kaitīgas MVU. Jāatbalsta jaunu uzņēmumu veidošanās un jāveicina piekļuve sākuma un riska kapitālam: mums jāatvieglo uzņēmumu dibināšana Eiropā.

Jāveicina privātā sektora pakalpojumu sniegšana valsts sektoram, līdz ar to paplašinot patērētāju izvēles iespējas. Konkurence palīdzēs mazināt cenas un uzlabot pakalpojumu kvalitāti, bet valdības noteiks standartus, lai garantētu vispārīgu interešu pakalpojumu vienlīdzīgu un universālu nodrošināšanu.


II.2.2. Radīt darbavietas un nodrošināt savstarpēju atbalstu

Darbavietu izveidošana ir svarīga Eiropas izdzīvošanai. Tas sociāli noteikti ir vairāk pieņemami nekā to likvidēšana. Bezdarba līmenis Eiropas lielākajā daļā ir nepieņemami augsts, sociāli grūti nodrošināms un finansiāli nenoturīgs. Mūsu politikas centrā ir iespēju bezdarbniekiem uzlabošana, darba tirgus reformas, investīcijas cilvēku kapitālā un mācīšanās visa mūža garumā. Administratīvie šķēršļi, kas traucē panākt elastīgāku darba tirgu, ir jānovērš un apmācība jāpadara sistemātiska, lai atbalstītu dinamismu un uzlabotu prasmju atbilstību. Pasīvi līdzekļi bezdarbnieku atbalstam ir vērtējami tikai kā īstermiņa risinājums.

Lai sasniegtu Lisabonā definētos mērķus un palielinātu produktivitāti, svarīgi ir koncentrēties uz darba elastīgumu un drošības atbalstu, lai veicinātu uzņēmējdarbību, kā arī lai uzlabotu bezdarbnieku nodarbinātību un sociāli izslēgto cilvēku integrēšanu.

Sociālās nodrošināšanas sistēmas pamata noteikumi ir jāsaglabā tiem, kuri nevar tikt galā paši, lai gan būtu nepieciešama pašreizējās kārtības reforma. Eiropas sociālā modeļa pamatā jāpaliek savstarpējā atbalsta principam. Pilsoņiem, esot grūtībās, saslimstot, kļūstot par bezdarbnieku vai citu risku dēļ, kas ir iemesls viņu ienākumu un viņu ģimeņu ienākumu samazinājumam, ir tiesības uz valsts atbalstu un palīdzību.


II.2.3. Sociālais ietvērums

Mēs vēlamies iespēju kvalitāti. Mūsu politikas pamata direktīva ir: neviens netiek atstumts un neviens netiek pamests. Ar skatu uz sociāli ietverošu un saistītu Savienību, mēs balstāmies uz „godīgu attieksmi pret ikvienu”. Lai šo mērķi sasniegtu, īpašs akcents jāvelta sociālās izslēgšanas novēršanai, kas mūsdienās skar arvien vairāk cilvēkus – sievietes, kā arī jauniešus un minoritātes.

Jauniešu vajadzībām jāvelta īpaša uzmanība. Jauniešu programmā lielāka uzmanība jāvelta grūtībām, ar kuriem tiem nākas sastapties ekonomikā un sociālā integrācijā.

Vairāk jāuzsver un jāizmanto sporta sociālā un integrācijas loma kā faktora integrācijai un līdzdalībai sociālā dzīvē, kā līdzekļa, lai veicinātu toleranci, labu sporta meistarību, cieņu pret noteikumiem un atšķirībām, kā arī cīņai pret izslēgšanu, ksenofobiju un rasismu. Līgumam skaidri jāatzīst sporta īpašā nozīme sociālā jomā, kāda tam piemīt. Lielāka uzmanība jāvelta sportam izglītībā, saistot to ar oficiālo izglītības programmu (skolas mācību programmu) vai ārpusskolas nodarbībām (brīvprātīgu sektoru un sporta asociāciju vai federāciju veicināšana) – tā ir politika, ko plaši atbalsta un veicina ETP-ED grupa. Novērst dopinga lietošanu sportā.

Augstas kvalitātes līmeņa dzīve gados vecākajiem iedzīvotājiem, kas pārstāv arvien pieaugošu iedzīvotāju daļu, - tai jābūt prioritātei. Tomēr pārlieku liela daļa cieš no izolācijas un nabadzības. Viņu speciālās vajadzības un cerības nepieciešams ietver Eiropas politikas izstrādē.

Vienlīdzīgu iespēju nodrošināšana sievietēm un visa veida diskriminācijas izslēgšana – tam jābūt iekļautam Kopienas politikā. Būtiski ir apstiprināt konkrētus līdzekļus, piemēram, bērnu aprūpes iespēju uzlabošana, palielināts atbalsts mātēm un to sociālā nodrošinājuma ieguldījuma samazināšana, lai līdzsvarotu profesionālo karjeru ar ģimenes dzīvi.

Saskaņā ar Eiropas Kopienas Barselonā pieņemtajiem lēmumiem šo pasākumu ieviešana būs ieguldījums cīņā ar nabadzību un sociālo izslēgšanu. Nabadzības likvidēšana, sociālās attīstības veicināšana, kā arī veselības uzlabošana veido galvenās problēmas saistībā ar ilgspējīgas attīstības globālo dimensiju.


II. 3. Novecojošo iedzīvotāju problēmas risinājums

Dzīves ilguma pagarināšanās, t.i., pieaugošs pensionēto iedzīvotāju skaits salīdzinājumā ar strādājošajiem iedzīvotājiem, ir pakļāvis valsts pensiju sistēmas ārkārtējam finanšu spiedienam. Veco ļaužu proporcija ES drīz dubultosies no aptuveni 24% 2000. gadā līdz 49% 2050. gadā vai, citiem vārdiem, ES drīz vien pāries no 4 uz tikai 2 strādājoša vecuma iedzīvotājiem uz katru gados vecu personu. Tādēļ nekavējoties jāievieš izšķirošas reformas, lai valsts sociālās aizsardzības shēmas būtu finansiāli dzīvotspējīgas ilgākā laikā. Lai risinātu demogrāfisko izmaiņu sekas, ES dalībvalstīs jāpieņem neizslēdzoši, bet papildu līdzekļi, kas ļautu daļēji atjaunot finansiālo līdzsvaru.


II.3.1. Pensijas vecums ir jāpalielina¹.Tā kā cilvēki dzīvo ilgāk, viņiem arī jāstrādā, lai tādējādi ilgāku laika periodu dotu ieguldījumu nacionālās pensiju sistēmās, kas ir priekšnoteikums, lai saņemtu pilnu pensiju.


II.3.2. Cilvēku, kas vecāki par 55 gadiem, iesaistīšanās darbaspēka tirgū, ir jāpalielina. Lielākajā daļā Eiropas valstu iesaistīšanās darba tirgū vecumā virs 55 gadiem ir samērā zema, īpaši dārgu agrīno pensionēšanās iespēju dēļ. Tādējādi iespējami jāsamazina agrīnas pensionēšanās gadījumi, piem., izmantojot nodokļu piemērošanu, un jāceļ pensionēšanās vecums.


II.3.3. Kapitāla finansētas pensijas noteikti jāatbalsta. Ilgspējīgam pensiju finansējuma risinājumam nepieciešams atbilstošs līdzsvars starp valsts, nodarbinātības un privātām pensijas shēmām. „Samaksa aizejot pensijā“ daļa sistēmās ir pakāpeniski jāsamazina, garantējot nacionālu vienotību, izmantojot atbilstošu pensiju valsts nodrošinājumu.


II.3.4. Jāizvērtē nepieciešamība veicināt lielāku bērnu dzimstība. Imigrācija nav ilgtermiņa risinājums, lai novērstu demogrāfisko izmaiņu sekas. Jāatbalsta saprātīgi risinājumi dzimstības palielināšanai, radot atbilstošu vidi, īpaši sievietēm, kuras vēlas strādāt.


II.4. Saglabāt reģionus dzīvus: Veidot plaukstošāku Eiropas Savienību kopējā darbā

ES Ekonomiskās un sociālās vienotības politikai ir liela nozīme mazāk attīstītajos reģionos, samazinot starp tiem attīstības plaisas, ļaujot reģioniem dzīvot un plaukt. Tādējādi tie ir pamata elementi virzībā uz stabilu, sociāli ietverošu Eiropas Savienību.


II.4.1. Piemērot Ekonomisko un sociālās vienotības politiku jaunajai ģeogrāfiskajai struktūrai

"Vienotības nodrošināšana" jaunajā paplašinātajā Eiropas Savienībā ir lielākā pārbaude strukturālajai politikai, kāda jebkad bijusi. Gaidāmajā leģislatīvajā periodā ES sastopas ar problēmu atrisināt divas pamata prasības: nodrošināt solidaritāti jaunajām dalībvalstīm un atbalstu pašreiz mazāk labvēlīgo reģionu attīstībai. Nākotnes vienotības politikai ir jāņem vērā sociālie un nodarbinātības apstākļi konkrētajos reģionos un ietekme uz pārējo kopienas politiku.

Strukturālo politiku nepieciešams izvērtēt atkārtoti, lai piemērotos augošajām vajadzībām infrastruktūras un sociālās attīstības izpratnē proporcionāli mazākam finanšu līdzekļu apjomam. Tā kā līdz ar paplašināšanos atšķirības attīstības līmenī starp reģioniem ir palielinājušās, mūsu vienotības mērķu īstenošanai attiecīgi ir nepieciešams augstāks efektivitātes un solidaritātes līmenis.

Lai sagatavotos finanšu plāna Kopienas vienotības politikai pārdefinēšanai, ES politikai jābūt labāk koordinētai, lai piemērotu to jaunajam Eiropas ģeopolitiskajam sastāvam, un vienlaikus jāpiešķir prioritāte optimālai reģionālo resursu izmantošanai. Jāizveido struktūras noteikumi infrastruktūras attīstībai un ilgspējīgiem projektiem, un to īstenošana ir rūpīgi jāuzrauga. Jānovērš kavējoši faktori – un nevis vienkārši labojot to ietekmi – un jānodrošina līdzekļu izvietojuma caurspīdīgums.


II.4.2. Attīstīt ilgspējīgu un kvalitatīvu tūrismu

Tūrisms veido līdz 5% no Kopienas nodarbinātības, un tam ir liela nozīme reģionālā nodarbinātības līmeņa veidošanā. Lai veicinātu Eiropas tūrisma potenciālu uzplaukumu un tādējādi veicinātu Eiropas reģionu vēsturisko, kultūras un gastronomisko bagātību, ES jāļauj izvēlēties labāko praksi, lai koordinātu centienus attīstīt dinamisku un kvalitatīvu tūrismu.


II.4.3. Veicināt Eiropas kultūru

Eiropas bagātība slēpjas tās kultūras īpatnībās un daudzveidībā.. Šis kopējais mantojums ir jāsaglabā, un Eiropas kultūrai ir jānodrošina redzama klātbūtne. Eiropas reģionālā kultūra un valodas, kā arī tās specifika mēdiju un filmu jomā ir stingri jāatbalsta. Valsts finansētām raidsabiedrībām, kuru loma nodrošināt kultūras daudzveidību ir atzīta Amsterdamas protokolā, ir jāapliecina uzticība šai jomai praktiski.

Izpratnei par Eiropas vēsturisko un kultūras mantojumu ir jāiekļauj īpaša uzmanība Centrāleiropai un Austrumeiropai, kas līdz plurālās demokrātijas atjaunošanai bieži netika ievērots.

Šajā nolūkā jāpārstrādā Kultūras 2000 struktūrprogramma, lai palielinātu tās darbības iespējas un tās pielāgošanu pilsoņu vajadzībām.

Kultūras sektora konkurētspēja ir jāuzlabo ar kultūras aspektiem, kas ņemti vērā projektos, īstenotos saskaņā ar Strukturālajiem fondiem.

Kvalificēta vairākuma balsojums ir jāpaplašina līdz Kultūras politikai TEU 151. panta kontekstā un jālabo koplēmuma procedūras neatbilstība ar vienprātības balsojumu.


II.5. Attīstīt dzīvotspējīgu un noturīgu lauksaimniecību

Noturīgas lauksaimniecības izveidošana Eiropā ir mūsu līdzeklis, lai nodrošinātu, ka arī nākotnes paaudzes varēs baudīt Eiropas unikālos dabas resursus. Vienlaikus ilgspējība ataino patērētāju bažas, īpaši attiecībā uz ražošanas metožu drošību un kvalitāti.

Līdz ar Programmu 2000, kura beidzas 2006. gadā, prioritāte būs politisko līniju formulēšana visaptverošai un ilgtermiņa struktūrai ar dzīvotspējīgu un noturīgu lauksaimniecību.

Jāatrisina trīs galvenie problēmu veidi: Pirmkārt, ekonomiska rakstura problēmas, kuru pamatā ir lauksaimniecības sektora konkurētspējas stiprināšana. Otrkārt, sociālās problēmas, t.i., dzīves apstākļu un ekonomisko iespēju lauku teritorijās uzlabošana. Treškārt, mums nepieciešams atrisināt ekoloģiskās problēmas, veicinot labu vides praksi un pakalpojumu sniegšanu, kas saistīti ar biodažādības un ainavas saglabāšanu. ETP-ED grupai ir jānodrošina, ka paredzamā CAP reforma risina visus trīs šos aspektus.


II.5.1. Attīstīt videi draudzīgu lauksaimniecību

Mūsu prioritāte ir lauksaimnieciskās ražošanas saprātīgas stabilitātes uzlabošana. Videi draudzīgs – tas nenozīmē lauksaimniecību, kas izmanto „vecmodīgas metodes”. Tieši pretēji – īpašs uzsvars jāvelta jaunu un/vai bioloģiski bāzētu nozaru un tehnoloģiju veicināšanai.

Pētījumi videi draudzīgu produktu jomā var palīdzēt nodrošināt ilgspējīgus risinājumus prātīgai Zemes dabas resursu izmantošanai un videi labvēlīgu produktu attīstībai.

Nepieciešams veicināt zemnieku kā lauku aizsargātāju lomu. Bez ekstensifikācijas centieniem mums nepieciešams arī atbalstīt zemniekus, lai tie aktīvi saglabātu lauku ainavu un biodaudzveidību, kā arī lietotu dabai labvēlīgus produktus.

Dzīvnieku augstvērtīgas dzīves apstākļu veicināšana ir būtiska galvenokārt ne tikai kā ētiska rakstura prasība, bet arī kā augstas, tagad arvien vairāk pieprasītas kvalitātes garantija, tādējādi tai esot arī konkurētspējas nodrošinājuma līdzeklim. Zemnieku ieguldījumi veselīgu dzīvnieku audzēšanā noteikti ir jāatbalsta vislabākajā veidā, padarot dzīvnieku produktus noturīgus ilgākā laikā.


II.5.2. Virzībā uz jaunu visaptverošu Lauku attīstības politiku

Lai nodrošinātu dzīvotspējīgas un sociāli vienotas lauku teritorijas, otram Kopējās lauksaimniecības politikas pīlāram ir jābūt spēcinātai un no jauna izstrādātai visaptverošai Lauku attīstības politikai. Mērķis ir stimulēt daudzfunkcionalitāti, ģimenes uzņēmumus un lauku nozares, lai tādējādi veicinātu nodarbinātību un novērstu cilvēku aizplūšanu no laukiem. Ņemot vērā faktu, ka 50% lauku iedzīvotāju ir vecāki par 50 gadiem, mums īpaši jāakcentē jauno lauksaimnieku ienākšanas atbalsts un apmācību nodrošināšana. Vēl vairāk – būtiski ir atbalstīt visu cilvēku resursu izmantošanu lauku reģionos, īpaši to attiecinot uz sievietēm, kam ir liela nozīme gan lauksamniecībā, gan lauku teritoriju attīstība.

Uz šo brīdi 10% no lauksaimniecības budžeta tiek tērēti lauku attīstības līdzekļiem. Tas ir nepietiekami mūsu mērķu īstenošanai. Piedāvātā akcenta pārnešanas uz otro minēto pīlāru izmaksas jāsedz no strukturālās politikas līdzekļiem, nevis tikai Kopējās lauksaimniecības politikas otrajam pīlāram vienam pašam.

Zemniekiem, kuri dzīvo zem iztikas līmeņa, ir jāpiešķir atbilstīgs sociāli ekonomiskais atbalsts, un jāizveido speciāla apdrošināšanas shēma, lai aizsargātu zemniekus, kuriem nākas saskarties ar dzīvnieku slimībām.

Kur iespējams, šo strukturālo līdzekļu ieviešanai ir jābūt decentralizētai, bet Parlamentam ir jābūt koplēmumam pamata aspektos.

Daudz vispārīgāk runājot, nepieciešams atbalstīt līdzekļu ieviešanu, lai izvairītos no jauniem paralēlas pakļaušanas noteikumiem, kas rada konkurētspējas zudumu attiecībā pret trešajām valstīm. Un starptautiskā līmenī Eiropas Savienībai ir svarīgi pastāvēt uz PTO „zaļās kastes” paplašināšanu nekomerciālām precēm.


II.6. Izstrādāt sociāli un vides ziņā noturīgu Zivrūpniecības politiku

Zivrūpniecības sektors sastopas gan ar sarežģītiem vides jautājumiem – un tādējādi ataino mūsu atkarību no dabas resursiem -, gan sarežģītām sociālām un vienotības problēmām, pieaugot bezdarbam. Uz šodienu aptuveni 550 000 tiešo darbavietu ir atkarīgas no zivrūpniecības. Daudzi no šiem reģioniem ir tādi, kuri tiek dēvēti par perifēriem reģioniem un 1. mērķa teritorijām, kam zivrūpniecības sektors ir stratēģisks reģionālai ekonomikai. Tādējādi, ņemot vērā dažkārt Zivrūpniecības politikas nelabvēlīgo ietekmi vides un sociālās iedarbības izpratnē pagātnē, pašreizējā reforma ir neizbēgama, un mums tā noteikti jāatbalsta.

Reformai ir jānodrošina ilgspējīga un dzīvotspējīga ES zivrūpniecības sektora pastāvēšana. Mums nepieciešams veicināt daudz elastīgāku politiku, lai ietvertu pašreizējās sektora vajadzības, un paralēli ar to jāplāno racionāla resursu, ko nozveja samazina, administrācija un jārod nozvejas radīto problēmu risinājums. Labākai resursu administrācijai būs nepieciešami pilnīgāki pētījumi un pamatota informācija par esošajiem zvejniecības resursiem.

Jānodrošina mūsdienīga flote, kas piemērota pieejamiem resursiem. Mēs arī vēlamies, lai cilvēki, kuri strādā šajā sektorā, saņemtu ienākumus, kas garantē, cik iespējams, tādus dzīves apstākļus, kas salīdzināmi ar līdzīgos ražošanas sektoros esošajiem.

Kopējā Zivrūpniecības politika ir jāintegrē Savienības ārpolitikā, lai apvienotu tirdzniecību ar ārpolitikas aspektiem. Mums jārada vienotība piekļuvē resursiem un piekļuvē tirgiem (tiesības investēt trešajās valstīs, brīva pieeja ostām, cīņa pret nelegālo zvejniecību) un jāizstrādā mūsu zvejniecības līgumi ar trešajām valstīm, lai saglabātu zvejniecības iespējas mūsu flotei ārpus kopienas ūdeņiem.

Jāizstrādā līdzekļi, kas spēcina akvakultūru.


¹ Punktu II.3.1., kurā ir atsauce uz nepieciešamību paaugstināt pensionēšanās vecumu, Nea Democratia nevar akceptēt. Pensionēšanās vecums Grieķijā ir 65 gadi, kuru ND negatavojas mainīt.


III. EIROPAS PILSOŅI: PIEAUGOŠA DROŠĪBAS NEPIECIEŠAMĪBA

Drošība ir galvenās Eiropas pilsoņu bažas. Šī pieaugošā vajadzība pēc drošības liek sevi sajust dažādās jomās, sākot no drošības uz ielas līdz ārējo robežu kontrolei vai cīņai pret terorismu, cīņai par veselību, drošu pārtiku vai ekonomiku, cīņai ar augstu bezdarba līmeni un bankrota risku. Lai atbildētu uz iedzīvotāju dažādām bažām, ETP-ED grupa piedāvā iniciatīvu kopu, kas vērsta uz to, lai veicinātu drošību mūsu sabiedrībā, kā arī uzlabotu pilsoņu civilo un tiesisko aizsardzību.


III. 1. Nodrošināt mūsu apvienībā iekšēju drošību un stabilitāti

Nelegālā imigrācija, terorisms un ar to cieši saistītā organizētā kriminālā noziedzība liek uz spēles mūsu sabiedrības drošību un stabilitāti nepieņemamā veidā. Mūsu pienākums ir stingri cīnīties pret šo parādību visos līmeņos, lai panāktu drošāku sabiedrību visiem Eiropas pilsoņiem. Drošības jomā Eiropas Savienība var sniegt ievērojamu pievienoto vērtību salīdzinājumā ar dalībvalstu individuālu rīcību.


III.1. 1. Stiprināt Eiropas politiku un tiesisko sadarbību drošākas ES nolūkā

Vienota institucionālā struktūra efektivitātes veicināšanai

Brīvības, drošības un tieslietu institucionālajai un tiesiskajai kārtībai jābūt ievērojami vienkāršotai. Drošāka ES prasa, pirmkārt, labāku tiesas un policijas sadarbību, izveidojot vienotu un saistītu institucionālo struktūru, kas integrēta Kopienas struktūrā un ietver visas jomas, kas saistītas ar tieslietām un iekšlietām. Vienota struktūra nodrošinātu līgumus ar likumdošanas saskaņu, panākot pienācīgu aizsardzību pilsoņu brīvībām un izslēgtu nevajadzīgus sarežģījumus, padarot dažādas teritorijas neatkarīgas. Tādējādi saistītu likumdošanu pilsoņiem būtu vieglāk saprast.

Eiropola integrēšana ES institucionālajā struktūrā garantētu Eiropas Parlamenta rūpīgu pārbaudi un Eiropas Tiesas pārsūdzību. Tajā pašā laikā Eurojust – sadarbības sistēma starp dažādu dalībvalstu prokuroriem – jābūt ar savu statusu. Tās uzdevumi, to izveidojot, ir jāpilnveido un jāveicina, lai tā kalpotu kā reāls komunikāciju un savlaicīga brīdinājuma tīkls.

Cīņa pret noziedzību

Nopietnu noziegumu definēšana pārrobežu dimensijā vai tādu noziegumu definēšana, kas apdraud kopienas intereses, īpaši narkotiku un cilvēku kontrabanda, kibernoziegumi, naudas atmazgāšana, – ir jāsaskaņo tiesiskā dalībvalstu sistēmā, veicinot ES minimālo standartu izveidošanu. Paralēli tam pakāpeniski jāveido skaidra un stabila struktūra sadarbībai starp institūcijām, kas iesaistītas cīņā pret organizēto noziedzību un terorismu Eiropas līmenī.

Lai apkarotu organizēto noziedzību un labāk cīnītos pret cilvēku kontrabandu pārrobežu kriminālajos tīklos, ES arvien jāpalielina sadarbība starp policijas spēkiem un izlūkošanas dienestiem. Ir pilnīgi nepieņemami, ka katru gadu 700 000 sieviešu un bērnu kļūst par kontrabandas un nelikumīgu pārvadājumu upuriem un cieš no seksuālas izmantošanas. ETP-ED grupa stingri nostājas par to, lai palielinātu minimālos sodus nelegālajiem pārvadātājiem, kā arī nodrošinātu labāku aizsardzību upuriem un lieciniekiem tiesiskās procedūrās.


III.1.2. Cīnīties pret nelegālo imigrāciju un par drošākām ES ārējām robežām

Mēs vēlamies piešķirt patvērumu politiski apdraudētām personām, tomēr ļaunprātīga šo tiesību uz patvērumu izmantošana un nelegālu imigrantu iekļūšana ES, vienkārši meklējot labāku dzīvi, - katru gadu ES ierodas vairāk nekā 500 000 imigrantu – nav pieļaujama.

Vienota drošāku ES ārējo robežu pārvaldība

Drošāka sabiedrība ietver arī drošākas robežas. Mūsu prioritāte ir garantēt to, ka ārējo robežu paplašināšanās pēc ES paplašināšanās nepavājina, bet gan paaugstina drošības līmeni.

Dalībvalstu ārējo robežu vienota un efektīva pārvaldība, te ietverot atbalstu uzsāktajai virzībai uz Eiropas robežsargu korpusa veidošanu, ir visaugstākajā pakāpē svarīga efektīvai cīņai pret nelegālo imigrāciju, noziedzību un nelegālu cilvēku pārvadāšanu pār robežu. Mums jāapvieno visi spēki labākai sadarbībai uz visām robežām vienotu daudznacionālu komandu formā, kas veiktu pārbaudes robežu šķērsošanas vietās, kā arī jāizveido labi funkcionējoša agrīna brīdinājuma sistēma.

Paralēli tam ETP-ED grupa uzskata, ka prioritātei Eiropas Savienībā ir jābūt krasta apsardzes korpusa izveidošanai, lai uzlabotu cīņu pret kriminālu darbību jūrā, kā arī lai nodrošinātu drošību Eiropas piekrastēs pret vides (naftas noplūde un neatļauta atgāzēšana) un teroristu draudiem. Visiem šiem draudiem, kas neapstājas pie robežām, ir nepieciešama pilnīga sadarbība Eiropas līmenī.

Vienota Bēgļu patvēruma politika ar skaidri definētām procedūrām

Jāizveido skaidri standarti patvēruma meklētāju un imigrācijas politikā migrācijas plūsmu pārvaldībai, ja mēs vēlamies nepieļaut Eiropas Savienības iekšējās drošības apdraudējumu, vienlaikus panākot, ka dalībvalstis var saglabāt telpu manevrēšanai migrācijas plūsmu pārvaldībā. Apvienot kopējās ārējās robežas ar 25 vai vairāk dažādiem likumiem, kas piemērojami trešo valstu iebraucējiem Eiropas Savienībā, - tas nav iespējams. Šādā situācijā galvenie ieguvēji ir cilvēku nelegālie pārvadātāji un nelegālie imigranti: viņi aktīvi izmanto atšķirības un nesaskaņas starp valstu noteikumiem, lai viegli iekļūtu ES. Katrai no trim imigrantu kategorijām – pagaidu bēgļi, patvēruma meklētāji un ekonomiskie imigranti – Eiropā nepieciešami kopēja, bet specifiska atbilde.

Jāizveido ātra patvēruma izlemšanas procedūra, kas balstās uz definīcijas „bēglis”, ko piešķīra Ženēvas konvencija, jāizveido Kopējā patvēruma politikā.

Pirmkārt, tajā nepieciešams noskaidrot tiesības uz patvērumu, lai sniegtu drošību un arī tiesisku noteiktību patvēruma meklētājiem un lai ļautu dalībvalstīm efektīvi piemērot izvēli noraidīt šādu prasību tiem, kuri nav tiesīgi iegūt bēgļa statusu.

Otrkārt, nepieciešama saskaņota patvēruma procedūra, ko ierobežo laika periods 6 mēneši, lai izvairītos no nepārtrauktas gala lēmuma atlikšanas ar daudzkārtējiem iesniegumiem. ETP-ED grupa stingri iebilst priekšlikumiem par vairāku līmeņu procedūru. Jāuzsver, ka pieļaujot ātru procedūru, galu galā vairāk būtu telpas manevrēšanai plašākai tiesību uz patvērumu definēšanai.

Atpakaļuzņemšanas līgumi starp ES un trešajām valstīm ir jānoslēdz kā papildinājums iepriekšminētajiem līdzekļiem, lai nodrošinātu ātru un no birokrātijas brīvu noraidīto patvēruma meklētāju repatriāciju. Atpakaļuzņemšanas punkti ir jāietver arī tirdzniecības un asociāciju līgumos.

Vienota Imigrācijas politika: cīņa pret nelegālo imigrāciju - pašā saknē

Vienota vīzu politika nodrošinās labāku kontroli trešo valstu pilsoņu iekļūšanai ES. Ir nepieciešami vienoti un skaidri noteikumi par nosacījumiem iekļūšanai ES, kā arī par procedūrām, lai iegūtu ilgtermiņa vīzas, lai novērstu pastāvīgu likumdošanas atkārtotu skaidrošanu, radot nenoteiktības situāciju, kas ir bīstama gan ES, gan imigrantiem. Kontroli nepieciešams stiprināt.

Pret imigrantu plūsmu jācīnās tās sākumā. Pārvadātāji plaši izmanto nabadzību, ekonomisko interešu perspektīvu trūkumu daudzās mazāk attīstītās valstīs, kā arī nepietiekamu informāciju par faktiskām iespējām likumīgai imigrācijai. Tādēļ ir būtiski palielināt sadarbību ar izcelsmes un tranzīta valstīm, īpaši pamatojoties uz ilgtermiņa profilakses politikas attīstības, kas balstās uz ekonomiskās attīstības projektiem un informācijas kampaņām par reālām iespējām apmesties uz dzīvi Eiropā.


III.1.3. Stingra nostāja cīņā pret terorismu

Terorisms apdraud mūsu pilsoņu drošību un rada zaudējumus upuriem un bezgalīgas ciešanas to ģimenēm. Eiropa kopš 11. septembra ir apliecinājusi īpašu apņēmību cīnīties pret terorismu visās tā izpausmēs un paredz šo cīņu turpināt. Kā prioritāte ir esošo līdzekļu ātra ieviešana, konkrēti, Eiropas aresta garantija un izdošanas procedūras starp dalībvalstīm.

Vienotai terorisma definīcijai jābūt integrētai Eiropas Savienības likumu kopumā, un jāizmanto likumīgais pamats, ko nosaka Līgums, kas ļauj ES iesaldēt līdzekļus un slēgt ES personu, kas iesaistītas terorismā, līdzekļus. Tāpat Eiropas līmenī jāievieš droša stratēģija, vienota institucionāla struktūra, kas ļauj ES rīkoties efektīvi un ātri, un starptautiskā līmenī ir jāaktivizē sadarbība, īpaši kopējā izlūkošanas jomā. Paralēli tam jāparedz atbilstīgi Eiropas Savienības līdzekļi teroristu aktu upuru kompensācijai. ES stratēģija cīņai ar terorismu ir rūpīgi, kā arī ex-ante as ex-post jāpārskata.


III.2. Civilā aizsardzība: Lielāka drošība pilsoņiem ikdienas dzīvē

Eiropas pilsoņi bieži ikdienas dzīvē jūtas nedroši. Viņi uzskata, ka pārtika nav droša, bet vide lielās pilsētās atstāj negatīvu ietekmi uz viņu veselību un veicina jaunu slimību rašanos. Viņi vēlas lielāku civilo drošību, t.i., drošāku pārtiku un uzlabotu veselības aizsardzības līmeni.


III.2.1. Garantēt drošu un veselīgu pārtiku “no lauku saimniecības vārtiem līdz pusdienu galdam”

Nesenās pārtikas skandālu sērijas parādīja mums, cik liela nozīme Eiropas kultūrā un civilizācijā ir pārtikai. Par to mēs domājam ik dienu. ETP-ED grupas galvenā prioritāte ir nodrošināt pilsoņiem iespēju lietot kvalitatīvu pārtiku un pārliecināt viņus par produktu drošību. Eiropas Pārtikas drošības pārvaldes izveidošana 2001. gada decembrī bija pirmais svarīgais solis pareizā virzienā. Tomēr nepieciešama tālāka cīņa, lai Eiropā piedāvātu drošāko un veselīgāko pārtiku.

Svarīgi tiekties piedāvāt cik iespējams drošus pārtikas produktus visā pārtikas ķēdē. Lai sasniegtu šo mērķi, drošības standarti un kontrole jānostiprina visā transportēšanas posmā līdz preču krājuma vietai, nodrošinot precīzu un rūpīgu izsekojamību visā pārtikas ķēdē. Droša pārtika ietver arī atbilstību augstiem vides un dzīvnieku aprūpes standartiem, lai ļautu pilsoņiem novērtēt Eiropas pārtiku kā labāko un veselīgāko pārtiku. Patērētājiem jājūt, ka paplašināšanās nav veicinājusi pārtikas kontroles standartu vājināšanos. Mūsu mērķis ir ne tikai nodrošināt to, ka sanitārie līdzekļi un veterinārijas likumdošana tiek ievērota visā paplašinātajā ES, bet arī to, ka kontrole tiek veikta stingri un sistemātiski un marķējums ir precīzs.

Ciņa pret dzīvnieku slimībām un sistemātiska aizsardzība. Mūsu grupa ir stingri apņēmusies cīnīties pret dzīvnieku slimībām un ļoti aktīvi darbojās Parlamenta pagaidu komisijā mutes un nagu sērgas slimības novēršanai. Mēs vēlamies iet soli tālāk, lai efektīvi izskaustu lopu slimību. Līdz ar stingru kontroli ES un agrīnas brīdinājumu sistēmas izveidošanu ir jāpaplašina importa kontrole uz robežām un importam jānosaka vienādi sanitārijas, pārtikas drošības un dzīvnieku turēšanas apstākļu standarti.

Efektīvas un sistemātiskas Aizsardzības politikas izveidošana, kam pamatā ir skaidra lauksaimniecības prakse dzīvnieku audzēšanā cilvēku patēriņam (droša augu aizsardzības produktu, mēslojuma un antibiotiku lietošana), bioaizsardzības uzlabošana kopā ar labiem apstākļiem dzīvniekiem ir visefektīvākie līdzekļi, lai izskaustu dzīvnieku slimības un izvairītos no jaunu slimību rašanās nākotnē.

Veicināt kvalitatīvas pārtikas ražošanu un marķēšanu. Nākošais solis ir veicināt pārtikas kvalitāti, t.i., veselīgāku un aromātiskāku pārtiku ar augstāku uzturvērtību, kas audzēta ar videi draudzīgākām metodēm. Kvalitātes aspekti padara pārtiku patiesi unikālu. Centieniem uzlabot ražojuma kvalitāti jābūt Kopējās lauksaimniecības politikas reformas mērķu pamatā. kam jāpievieno atbilstīgs marķējums, kā tas ir attiecībā uz dabiskiem produktiem. Labai kvalitātei ir sava cena, tādēļ tai jābūt viegli pazīstamai.


III.2.2. Iedzīvotāju veselības problēmu risinājums: pastāvīgi uzlabot veselības aizsardzības līmeni

Cilvēki ES tagad dzīvo ilgāk, un viņu dzīvesveids ir veselīgāks nekā jebkad iepriekš. Tomēr viens no pieciem cilvēkiem joprojām mirst priekšlaicīgi, bieži novēršamu slimību rezultātā, lai gan satraucošs nevienlīdzīgs veselības stāvoklis starp sociālām klasēm joprojām saglabājas. Bez tam rodas jauni riski veselībai, īpaši lipīgas slimības, bet garāks iedzīvotāju mūžs nes sev līdzi citas jaunas problemātiskas slimības, ievērojami palielinot ar vecumu saistīto slimību skaitu. Tādējādi rodas arvien jaunas ar veselību saistītas problēmas. Tās jārisina, lai nodrošinātu iespējami augstāku veselības līmeni Eiropā, paturot prātā grūtības veselības aprūpes sistēmās.

Jaunas Veselības aizsardzības programmas ieviešana ES. Jaunā Kopienas rīcības programma veselības aizsardzības jomā (2003. -2008.g.) nomaina sadrumstaloto Eiropas Veselības plānu (cīņa pret vēzi, veselības veicināšana, aizsardzība pret AIDS, cīņa pret atkarību no narkotikām, veselības uzraudzība, ievainojumu novēršana, ar piesārņojumu saistītās slimības) ar daudz vienotāku pieeju, kas orientēta galvenokārt uz slimību novēršanu. ETP-ED grupa uzskata, ka programmai ir jāsniedz ieguldījums veselības stratēģijas ES izstrādāšanā un jāveicina sabiedrības veselības aizsardzība, pamatojoties uz trīs galvenajiem rīcības virzieniem: informācijas un sabiedrības veselību datu pieejamības pilnveidošana, ātras reakcijas uz draudiem veselībai iespēju uzlabošana un dažādu veselību noteicošu faktoru risināšana.

Veicināt efektīvu uzraudzību un koordinētas reakcijas iespējas ES līmenī, lai novērstu slimību draudus un uzliesmojumus. Jaunas problēmas sabiedrības veselībai rada slimības un epidēmijas, kuras nezina robežas, kā arī iespējama apzināta veselības draudu radīšana (bioterorisms). Arvien lielāka iedzīvotāju pārvietošanās rada pamata bezprecedenta lipīgo slimību dinamikai. Lipīgās slimības ir skaidrs piemērs nepieciešamībai veicināt ES lomu attiecībā uz veselības aizsardzību. ETP-ED grupa atzīst nozīmi, kāda ir epidemioloģiskas uzraudzības un infekcijas slimību kontroles tīklam, un uzsver nepieciešamību pēc spēcīgākām ES iespējām lipīgo slimību uzraudzībā. Eiropas Centra aizsardzībai pret slimībām un to kontrolei izveidošana uzlabos saistību starp nacionālām datu apstrādes struktūrām un nacionālām uzziņu laboratorijām attiecībā uz slimībām un veicinās infekcijas slimību uzraudzību, kā arī dos ieguldījumu koordinētā reakcijā un draudiem veselībai.

Mēs akcentējam to, ka saskaņā ar funkciju decentralizācijas principu dalībvalstis ir pamatā atbildīgas par Veselības politiku, taču jāapzinās, ka infekciju slimību kontroli iespējams īstenot tikai uz transnacionālas bāzes.

Nodrošināt gados vecāko iedzīvotāju mobilitāti un labklājību. ETP-ED grupa stingri atbalsta ar novecošanu saistīto slimību, piem., Alcheimera, Parkinsona slimību, artrīta un reimatisma, pētniecību 6. Pētniecības struktūrprogrammas ietvaros. Šīs slimības skar arvien vairāk iedzīvotāju un rada tiem hroniskus traucējumus. Šis jautājums ir mūsu plāna degpunktā. Mēs vēlamies, lai Eiropas iedzīvotāji savus pensijas gadus nodzīvo labklājībā, un nevis sāpes un izolācijā.

Uzlabot dzīves kvalitāti tiem, kuri cieš no garīgām slimībām: Garīgo slimību slogu nevar novērtēt par zemu. Nodarbinātības jomā liecības rāda, ka invalīdu vidū tiem cilvēkiem, kas cieš no garīgas slimības, ir zemākais līdzdalības darba tirgus koeficients. ETP-ED grupa stingri atbalsta centienus, kas īstenoti 6. Pētniecības un attīstības struktūrprogrammas ietvaros, īpaši darbību, kuras mērķis ir atgriezt garīgās veselības jautājumus veselību apzinošas sabiedrības centrā, nodrošinot visefektīvāko ārstēšanu, kā arī iniciatīvas, lai cīnītos ar aizspriedumiem un cilvēku, kas cieš no garīgiem traucējumiem, sociālas izslēgšanas.

Retu slimību un medikamentu to ārstēšanai pētniecība ir nepietiekama, kā galvenais iemesls ir lielās izmaksas salīdzinājumā ar paredzamo pacientu skaitu. Mēs atbalstīsim pētniecību šajā jomā, jo nav pieņemams, ka Eiropā šodien pilsoņu veselība ir atkarīga no peļņas aprēķiniem.

Jāizstrādā medikamenti, kas atbilst pacientu vecumam un ir precīzi piemēroti īpašajām katras vecuma grupas medicīniskajām vajadzībām. Īpaši jābūt atbilstīgiem medikamentiem maziem bērniem un gados vecākiem cilvēkiem.

Veidojas piesārņojuma izraisītas slimības, īpaši pilsētu teritorijās. Mums jācīnās ar šīm slimībām un jānovērš tās, piemēram, astmu.

Svarīgi ir risināt pašus veselības noteicošos faktorus, veicinot veselības aizsardzību. Arvien plašāka sabiedrības informēšana, izmantojot atbilstošus informēšanas līdzekļus, tādējādi ļaujot iedzīvotājiem vairāk kontrolēt to veselības priekšnoteikumus, var mazināt priekšlaicīgas nāves iemeslus, ko rada neveselīga un nesabalansēta diēta. Līdzīgi sabiedrības veselības uzlabošanu var veicināt ar vakcinācijas kampaņām un mērķa iedzīvotāju testēšanu.


III.3. Stiprināt Eiropas pilsonības koncepciju

Pilsoņtiesību aizsardzība ir mūsu demokrātiskās sistēmas pamats, kam pamatā ir tiesiskums. Pamattiesību harta, kas iekļauta Konstitucionālajā līgumā un Eiropas tiesiskā sistēma nodrošina pilsoņiem papildu aizsardzību, piemēram, pret savu dalībvalsti. Mēs vēlamies, lai pilsoņi jūt savu tiesību būtību un spēj tās izmantot.

Līdzīgi eiropiešiem ir jājūtas droši kā patērētājiem, lai pilnībā izmantotu vienotā tirgus priekšrocības. Mūsu uzdevums ir padarīt Eiropu par dabisku un konkrētu eiropiešu - pilsoņu, strādnieku, patērētāju, studentu, pensionāru vai bērnu - ikdienas dzīves daļu


III.3.1. Uzlabot Eiropas pilsoņu tiesiskās aizsardzības sistēmu

Stiprināt Eiropas pilsonību un piešķirt tai saturu. Mums tagad ir efektīvi jāīsteno un atbilstīgi jāaizsargā visas tiesības un pienākumi, ko ietver Eiropas pilsonība saskaņā ar Pamattiesību hartu, kas iekļauta Konstitucionālajā līgumā. Pilsoņiem ir jāsaprot, ka viņi ir iekļauti visaptverošā aizsardzības sistēmā, arī attiecībā pret savu valsti.

Funkcionējoša tiesiskā sistēma, kas nodrošina atbilstīgu piekļuvi tiesai, ir svarīgs priekšnoteikums, lai sasniegtu mūsu mērķi – labāku tiesisko drošību. 15 civillikumu, kā arī saistīto procesuālo šķēršļu līdzpastāvēšana rada acīmredzamas grūtības preču un pakalpojumu brīvai kustībai vienotā tirgū. Attiecībā, piemēram, uz apdrošināšanas likumu uzņēmumiem un patērētājiem nepieciešams iepazīties ar 15 dažādām likumu kopām un piemērot tās. Tādēļ mums ir jāizveido tāda tiesiska sistēma, kas saprotama visiem un kurā piemērojamais likums ir viegli nosakāms. Vienots likumu kopums jau pastāv, taču likumi nav pietiekamā saskaņā.

Attiecībā uz tiesisku sadarbību civilos un komerciālos jautājumos būtiski ir tas, ka tiesiskā un administratīvā sistēmu sarežģītība dalībvalstīs nekavē tās īstenot savas tiesības. Lai to veiktu efektīvi, vienlaikus respektējot funkciju decentralizāciju, jāpiemēro tiesisko lēmumu savstarpējas atzīšanas princips, kam pamatā ir dalībvalstu tiesisko sistēmu vienlīdzības princips.

Attiecībā uz konkrētiem pārrobežu strīdiem nepieciešams nodrošināt uzlabotu piekļuvi tiesai. Īpašs akcents šeit ir uz alternatīvu strīdu risinājumu sistēmu attīstību, tādu kā arbitrāžas vai starpniecības institūcijas, piemēram, Tirdzniecības palātas, jo alternatīvas sistēmas bieži var veicināt ātrākus un rentablākus risinājumus. Tādējādi līdz ar Eiropas papildu tiesisko tīklu (EEJ tīklu) mums ir nepieciešams veicināt ES aptverošu alternatīvu strīdu risinājumu shēmu attīstību.


III.3.2. Stiprināt Eiropas patērētāju tiesības

Iekšējais tirgus ir paredzēts, lai no tā iegūtu ne tikai uzņēmēji, bet arī Eiropas pilsoņi kā patērētāji. Lai padarītu vienotu tirgu jūtamu 470 miljoniem eiropiešu, patērētājiem jādod iespēja gūt labumu ne tikai no plašākas produktu izvēles un labākām cenām, bet arī no labākas aizsardzības attiecībā uz to ekonomiskām un tiesiskām interesēm. Lai nodrošinātu augstu patērētāju aizsardzību ES līmenī, attiecīgi līdzekļi sistematizējami visaptverošā līgumā, kas iekļauj patērētāju aizsardzības pamata principus.

Patērētāju aizsardzības sistematizēšana likumos un praksē ES līmenī un vienota šo likumu īstenošana radīs saistītu un vienotu vidi, garantējot to tiesību aizsardzību paplašinātajā Eiropā. Šādā veidā patērētāji jutīsies vienādi droši, iepērkoties kā citā valstī, tā savā vietējā veikalā.

Ļaut patērētājiem veikt savu zinošu izvēli, nodrošinot pieejamu un atbilstīgu informāciju. Mums nepieciešams tālāk kompensēt strukturālo nelīdzsvarotību starp indivīdiem un uzņēmumiem attiecībā uz piekļuvi informācijai un tiesiskam eksperta slēdzienam.


III.3.3. Noskaidrot pilsoņu tiesības attiecībā uz ES institūcijām

Eiropas pilsoņiem ir tiesības piekļūt likumīgai vadībai. Tomēr pēdējos gados ir izveidotas daudzas dažādas un necaurskatāmas administratīvās procedūras. Pilsoņiem, kurus arvien vairāk aicina piedalīties Kopienas aktu izstrādāšanā, jāapzinās savas tiesības un pienākumi, kā arī to loma procedūrā. Tā kā tiesiskā aizsardzība nosaka arī nepieciešamību noskaidrot pilsoņu tiesības attiecībā uz Eiropas institūcijām un to amatpersonām, procesuālo likumdošanu ir nepieciešams sistematizēt un padarīt saprotamu.

Jāievieš likumdošana par administratīvi procesuālo likumu, lai sistematizētu procedūras, kuras jāievēro dažādu Kopienas aktu pieņemšanā, un jāizgaismo tādējādi nepieciešamās konsultācijas. Sistematizēta administratīvā procedūra, vienota visām ES institūcijām, nodrošinās derīgu papildinājumu Labas administratīvās uzvedības kodeksam, ko rekomendē ombudsmenis un kas koncentrējas uz ierēdņu/pilsoņu attiecībām ES administrācijā un ir saistošs visām ES institūcijām, to administrācijām un ir pieejams sabiedrībai.

Jāsaskaņo arī procedūras pilsoņu iesniegumu un sūdzību izskatīšanai. Pilsoņi nespēj atbilstīgi īstenot savas tiesības un iesniegt sūdzības un iesniegumus šo procedūru sarežģītības dēļ, kas dažādās institūcijās ir atšķirīgas. Starpinstitucionāla līguma formā ir jāparedz saskaņošana. Mūsu grupa paredz veicināt labāku piekļuvi ombudsmeņa lēmumiem un nopietnu Eiropas Kopienas tiesību pārkāpumu gadījumā pilsoņu sūdzību/iesniegumu iekļaušanu Eiropas Parlamenta plenārsēžu darba kārtībā


IV. EIROPA PASAULĒ: JAUNĀS DROŠĪBAS PROBLĒMAS

IV.1. Eiropai jāuzņemas starptautiskā atbildība

Galvenais Kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķis ir saglabāt mieru un drošību, kā arī nosargāt kopējās vērtības, attīstīt demokrātiju, ievērot cilvēktiesības un tiesiskumu. Šajos ietvaros mūsu prioritātes Kopējā ārpolitikā un drošības politikā būs aktivizēt ES stratēģisko sadarbību, vienlaikus vairāk akcentējot kolektīvo drošību un nepieciešamību piemēroties jaunajiem drošības draudiem.

Lai pildītu savas saistības starptautiskās drošības jomā un iegūtu stingru pozīciju starptautiskajā politiskajā arēnā, Eiropas ārpolitikai nepieciešams nodrošināt institūcijas, kas ļauj tai runāt vienā valodā, tādējādi pildot institucionālos priekšnoteikumus turpmākai patiesai Eiropas ārpolitikai. Lai sasniegtu šo mērķi, ETP-ED grupa uzskata, ka Eiropas Savienība nespēs izvairīties no kompetenču skaidrojuma un lēmumu pieņemšanas procesu vienkāršošanas. Grupa uzskata, ka šajos ietvaros daļēja Kopējās ārpolitikas un drošības politikas integrācija Kopienas struktūrās piedāvā spēcīgus līdzekļus Savienības politikas saskaņas un dzīvotspējas palielināšanai.


IV.1.1. Intensificēt mūsu stratēģiskās partnerattiecības

ETP-ED grupas stratēģiskās prioritātes turpmākajos gados ir izveidot miera un stabilitātes zonu, kurā tiek cienīta demokrātija un Eiropas kontinenta tiesiskums, līdz ar mūsu stratēģisko partnerattiecību pastiprināšanu. Taču paralēli Eiropa paliks tikpat atsaucīga pret arvien lielākām cerībām attiecībā uz Vidusjūras valstīm.

Attiecībās ar trešajām valstīm ES pastāvīgi koncentrēsies uz demokrātiju un cilvēktiesību ievērošanu ar īpašu norādi uz sieviešu tiesībām (piem., Irāna), uz cīņu pret terorismu un nelegālo imigrāciju. Apvienību un sadarbības nolīgumos jāizvērtē īpašas klauzulas ietveršana par sieviešu tiesībām.

Miera un stabilitātes zonas izveidošanas Eiropas kontinentā ir stratēģiska prioritāte ETP-ED grupai tuvākajos gados.

Miers, labklājība un stabilitāte Dienvidaustrumeiropā ar ilgtermiņa mērķi integrēt šīs valstis Eiropas struktūrās ir mūsu stratēģijas centrā.

Prioritāte šajā struktūra tiks piešķirta aktīvākai sadarbībai ar paplašinātās Savienības jaunajiem kaimiņiem (Ukrainu, Moldāviju, Baltkrieviju) globālu kaimiņattiecību stratēģijas formā, lai veicinātu labklājību un mieru un attīstītu sadarbību.

Svarīga ir arī tālākā sadarbības ar Krieviju attīstība, īpaši savstarpēju interešu jautājumos, piemēram, kopējā labklājībā, demokratizācijā, drošības politikā, enerģijas piegādē, kodoldrošībā, transportā un cīņā pret organizēto noziedzību un korupciju. Sevišķs akcents veltāms Ziemeļu dimensijai, īpaši jautājumā par Kaļiņingradas apgabalu. Jāveicina pārrobežu sadarbība, kas ir svarīga reģiona līdzsvarotā attīstībā.

Jāizveido visaptveroša ilgtermiņa politika Kaukāzam ar mērķi stabilizēt visu teritoriju, vienlaikus akcentējot arī tā kā enerģijas piegādātāja lomu.

Transatlantisko saišu attīstība un sadarbības ar transatlantisko stratēģisko kopienu veicināšana ir būtiska, lai garantētu stabilitāti, drošību un labklājību pasaulē. Vecās shēmas ir jāpārskata, lai veidotu jaunas uzlabotas attiecības, kas veicina stratēģisko viedokļu tuvināšanos, ievērojami atbalstot NATO un pilnveidojot Eiropas militārās iespējas. ES - ASV attiecības ir jāatbalsta ar projektu, kurš veicina gan politiskās, gan ekonomiskās sadarbības jomas, iekļaujot transatlantiskā tirgus izveidošanu.

Jauns impulss ir piešķirams Barselonas procesam Vidusjūras reģionā, ievērojamā mērā – izveidojot Eiropas – Vidusjūras Parlamentāro asambleju, akcentējot demokrātiju un tiesiskumu, ekonomisko un sociālo attīstību, kā arī aktivizējot kultūras dialogu. Grupa centīsies laikus īstenot Eiropas – Vidusjūras Brīvās tirdzniecības zonu, ko paredz Barselonas līgums, un padziļinās dialogus arī ar ziemeļrietumu Āfrikas partneriem, lai palīdzētu tiem izveidot Arābu Magrebas Savienību.

Paralēli tam jāievēro stingrākas ES politiskās saistības Tuvajos Austrumos, izmantojot skaidru un līdzsvarotu miera procesu Četrinieka ietvaros. Bez tam grupa pastāvīgi turpina strādāt, lai stiprinātu mieru Afganistānā. Dialogam ar arābu un musulmaņu pasauli jābūt Savienības klātbūtnes šajā reģionā prioritātei.

Jāstiprina sadarbība ar Āziju. Visaugstākā prioritāte jāpiešķir attiecībām ar Ķīnu kā stratēģisku, augošu partneri. Jāaktivizē arī attiecības ar Dienvidaustrumāzijas valstu asociāciju un ASEM procesiem, kuriem ir galvenā loma konflikta novēršanā un politiskās stabilitātes Āzijā veicināšanā. Vienlaikus nozīme ES ārpolitikā jāpiešķir arī Indijai kā lielākajai demokrātiskajai valstij pasaulē un ģeopolitiskā līdzsvara Ķīnai faktoram Āzijas kontinentā. Jāturpina politiskais dialogs, kurš tika aizsākts Irānā sarunu ietvaros, kuru mērķis bija sadarbības nolīguma noslēgšana, kas veido svarīgu soli pretī ciešākām attiecībām.

Latīņamerikā grupas mērķis ir Bireģionālās stratēģiskās apvienības konsolidēšana, izmantojot atbalstītu politisko plānu un pilnīgu asociācijas procesu ar jauniem nolīgumiem ar Merkozūru, Andu kopienu un Centrālameriku, lai veicinātu stabilitāti, labklājību un tiesiskumu reģionā.

Visbeidzot - tas ir gan Eiropas Savienības pienākums, gan interese – veicināt dialogu jebkurā gadījumā, kad tas ir nepieciešams starprobežu spriedzes dēļ, kas apdraud reģionālo stabilitāti (Tuvie Austrumi, Rietumsahāra, Kašmira, Āfrikas kontinents).


IV.1.2. Koncentrēties uz rītdienas konfliktiem

Lai atbilstīgi reaģētu un jauniem drošības apdraudējumiem, piemēram, cīņā pret terorismu, jāveic prioritāšu maiņa no kolektīvās aizsardzības uz kolektīvo drošību. Tam ir svarīga ietekme uz politisko un militāro struktūru reformu, kas arvien vairāk koncentrējas uz sagatavošanos iespējamiem rītdienas konfliktiem. Lai tas būtu visaptveroši, šai jaunajai orientācijai nepieciešams atbalsts ar stingru uzsvaru uz konfliktu novēršanu. Līdz ar to jāatzīst EDSO ieguldījums šajā jomā un tās īpašā nozīme.

Paralēli tam KĀDP arvien vairāk jārisina horizontāli jautājumi (ūdens apgāde, narkotiku, dimantu un vieglo ieroču tirdzniecība), kas bieži ir līdzeklis reģionālo konfliktu finansējumam. Tas jāapvieno ar centieniem veicināt reģionālo sadarbību un vienotas stratēģijas konfliktu novēršanai Āfrikā izstrādāšanu. Jāpārskata Petersberga vienības¹ lai piemērotu jaunajiem drošības draudiem un ietvertu cīņā pret terorismu.


IV.I.3. Skaidra un efektīva KĀDP, ietverta Kopienas struktūrā

Lai KĀDP iegūtu augstu profilu un pozīciju starptautiskā politiskā skatījumā, jānoskaidro kompetences un lēmumu pieņemšanas procesi.

Daļēja KĀDP integrācija Kopienas struktūrā ar Eiropas Ārlietu ministru, ko atbalsta Eiropas diplomātiskais dienests, kuru veido kopienas un nacionāli līdzekļi, un lēmumu pieņemšana ar vairākuma balsojumu kā galveno noteikumu noteikti nodrošinātu vairāk saskaņas un skaidrības Savienības ārējā darbībā. Šajā nolūkā jānodrošina arī Eiropas Parlamenta demokrātiskā kontrole.


IV.1.4. Virzība uz Eiropas aizsardzības politiku

Patiesa Eiropas koncepcijas aizsardzības jomā, kas definē vienotu viedokli un analīzes nepieciešamību, būtu pamats virzībai uz Eiropas aizsardzības politiku augstākā pakāpē. Diferencēšanas princips militāro operāciju jomā noteiktu attiecīgo atbildību lēmumu pieņemšanas procesā.

Svarīgs priekšnoteikums efektīvai Eiropas aizsardzības politikai ilgtermiņā ir pārvarēt deficītu militārā jaudā. Tas ir saistīts ar nacionāli sadrumstalotu aizsardzību, kas izkliedē finanšu resursus.

Eiropas drošības stratēģija

1. Eiropas Savienībai nepieciešams formulēt „Eiropas drošības stratēģiju” kā konstruktīvu atbildi uz Buša administrācijas 2002. gada 20. septembrī pasludināto Nacionālās aizsardzības stratēģiju. Tās daļa jāvelta starptautiskās likumdošanas un Apvienoto Nāciju Hartas koriģēšanai atbilstoši šodienas realitātei. Tie vairāk nav tikai konflikti starp valstīm, kas apdraud starptautisku mieru, bet iesaista arvien vairāk ārpusvalstu dalībnieku. Eiropas Savienībai ir jāsniedz uz šo problēmu apmierinoša atbilde. Līdz ar masu iznīcināšanas ieroču lielāku skaitu mēs sastopamies ar jautājumu, vai reaģēšana – pat masveida – var garantēt drošību Eiropas pilsoņiem.

Šādai stratēģijai jārisina arī jautājums par attiecībām starp NATO un Eiropas Savienību. Eiropas koncepcijai aizsardzības jomā jābūt cieši saistītai ar NATO.

2. Eiropas Savienībai ir nepieciešams apstiprināt plānu Eiropas aizsardzības pilnveidošanai, kurā iekļauti stingri mērķi attiecībā uz laiku un saturu. Iepriekš šāda pieeja sevi apliecinājusi kā ļoti veiksmīgu, kā tas redzams attiecībā uz iekšējo tirgu un vienotas valūtas ieviešanu. Eiropas Parlaments Morilona lēmumā par jaunu drošības un aizsardzības arhitektūru 2003. gada 10. aprīlī jau ir apstiprinājis Eiropas aizsardzības divu pakāpju plānu.

Iespējas

Eiropas Savienība aizsardzībai pašlaik tērē aptuveni € 150 miljardu gadā. Tas ir līdzvērtīgi aptuveni 50% ASV aizsardzības līdzekļiem. Tā kā joprojām ir 15 pilnībā neizveidotas un bieži dublējošas, īpaši dārgajā pētniecības jomā, armijas, Eiropas aizsardzības spēku efektivitāte sasniedz tikai 10% no amerikāņu līmeņa.

ES nepieciešams izveidot vienotu bruņojuma tirgu. Vadības kodekss, kas attiecas uz ieroču eksportu, ir jāpilnveido. Uz šīs bāzes jāievieš dalībvalstu valdību ieroču eksporta lēmumu savstarpēja atzīšana, ļaujot ES stiprināt tās spēju runāt vienā balsī. Jāizveido pārstāvniecība aizsardzības pētniecības un attīstības jomā, kam jāuzņemas atbildība par nacionālo armiju apgādes koordinēšanu. Pētniecības projektus var neitralizēt vai vismaz koordinēt, izmantojot centrālu struktūru.

Konkurss bruņojuma piegādes jomā jāizsludina visā Eiropā, lai nodrošinātu reālu konkurenci, ciktāl drošības intereses to nenosaka citādi. Pašreizējā līguma 296. pants pakāpeniski tiks pielietots šaurāk. Eiropas Tiesa iepriekšējos gados šajā jomā ir pieņēmusi atbalstošus lēmumus.

Šodienas drošība ir vissvarīgākais jautājums, lai nodrošinātu dažādu dalībvalstu armiju savstarpējo sadarbību. Tādēļ mums jānodrošina, lai aprīkojums un apmācības visās dalībvalstīs atbilstu vienotām normām un standartiem.

Patiesas Eiropas kosmiskās telpas politikas izstrādāšana ir viens no Savienības centrālajiem tehnoloģiskajiem risināmiem jautājumiem, kura īstenošana, cita starpā, beidzot ļaus nodrošināt tās militārās izlūkošanas neatkarību. Šī iemesla dēļ ETP-ED grupa stingri atbalsta Gallileo programmu, tomēr izsaka nožēlu, ka projekta militārais aspekts līdz šim nav atzīts, un piedāvā priekšlikumu, ka Eiropas Kosmosa pārstāvniecība varētu kļūt par Eiropas Savienības Kosmosa pārvaldi.


IV.2. Stingra finansiālā atbildība pret attīstības valstīm

Vairāk nekā 1 miljards cilvēku dzīvo, iztiekot ar mazāk nekā 1 $ dienā. Pārāk daudz cilvēkiem ik dienas trūkst pārtikas, tiem ir nepietiekamas izglītošanās iespējas un medicīniskā palīdzība. ETP-ED grupa nodrošinās to, ka ES saglabā stingru finansiālo atbildību pret attīstības valstīm.


IV.2.1, Efektīva nabadzības problēmas risināšana

Mūsu mērķis ir šāds: 0,7% no NKP ir jāvelta palīdzībai attīstības veicināšanai, mērķim, kas ietver efektīvu nabadzības problēmas risināšanu, īpaši, veicinot ilgspējīgu sociālu un ekonomisku attīstību. Dalībvalstīm 2006. gadā vismaz 0,33% no to NKP būtu jāvelta attīstības palīdzībai. Mums ir jānodrošina tas, ka ES likumdošana ņem vērā pasaules nabadzīgo iedzīvotāju problēmas.


IV.2.2. Palīdzības nosacītība: Veicināt cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma ievērošanu

Saskaņā ar Cotonou nolīgumu palīdzībai ir jābūt nosacītai attiecībā uz cilvēktiesībām, demokrātiju un tiesiskumu. Mēs uzskatām, ka reālas parlamentāras demokrātijas attīstība ir svarīga, lai veicinātu personu brīvību, atbalstītu ekonomisko izaugsmi un nodrošinātu attīstību visām tautām. Piešķirot attīstības palīdzību, uz sistemātiskas bāzes jārisina arī sieviešu aizsardzības jautājums.


IV.2.3. Uzlabot palīdzības efektivitāti: decentralizēt palīdzības pārvaldību

Lai palielinātu efektivitāti, Komisijas programmu efektivitātei jābūt decentralizētai un mazāk birokrātiskai. Bez tam ES budžetā vispārējas saskaņotības nodrošināšanai ir jāiekļauj Eiropas Attīstības fonds.


IV.3. Nodrošināt, ka pašreizējais PTO cikls balstās uz godīgas tirdzniecības un attīstības

Sarunas PTO nodrošina visaptverošu struktūru ne tikai godīgai un abpusējai tirgu atvēršanai un tirdzniecības izkropļojumu samazināšanai, bet arī veido neitrālu un efektīvu sistēmu tirdzniecības strīdu risinājumam.

Lai gan jaunais PTO cikls atstās spēcīgu ietekmi uz ES iekšējo politiku, ETP-ED grupa, apzinoties vispārējo potenciālo Savienības ieguvumu, atbalsta sarunu principus, kas tika apstiprināti PTO Ministru konferencē Dohā 2001. gada novembrī. Turpmāko tirdzniecības sarunu centrā jābūt palīdzībai jaunajām valstīm un mazāk attīstītām valstīm, lai integrētu tās pasaules ekonomikā.


IV.3.1. Atbalsts globālai, bet godīgai tirdzniecībai

Globālajai tirdzniecībai ir jābūt godīgai. Mēs atbalstām turpmāku tirdzniecības šķēršļu likvidēšanu un globāli liberalizētas tirdzniecības tirgu izveidošanu, bet noteikumi un standarti jāpiemēro līdzīgi visiem PTO dalībniekiem un lēmumi efektīvi jāīsteno. Bez tam godīgums ietver arī to, ka jāņem vērā mazāk attīstīto valstu specifiskās grūtības.


IV.3.2. Padarīt pašreizējo ciklu par “patiesas attīstības ciklu”

2004. gads noteikti ir arī pagrieziena punkts Savienības tradicionālajā attīstības politikā, jo attīstības jautājumi būs ietverti vispārējā PTO sarunu ietvarā. ES apņemas līdz šim laikam mazināt tirdzniecības priekšrocības.

Mēs izmantosim jaunā cikla brīdi, lai izvirzītu platformu politikai, kas paredzēta, lai palīdzētu nabadzīgākajām valstīm pārvarēt to ekonomiskās, tehnoloģiskās un digitālās plaisas, ar kurām pašlaik nākas sastapties, un nodrošinātu to, ka mazāk attīstītām valstīm ir atbilstīga piekļuve vissteidzamāk nepieciešamajiem medikamentiem.


IV.3.3. Palielināt atbildību PTO: Izveidot spēcīgu Parlamentāro asambleju

Rūpīgas Parlamentāras uzraudzības trūkums tirdzniecības jomā ir jāpārskata. Galvenais ir atbilstīgu nacionālo parlamentu iesaistīšana, lai palielinātu atbildību PTO sarunu procesos. Mēs atbalstām PTO Parlamentārās asamblejas izveidošanu un turpmāku tās veicināšanu. Parlamenta dalībnieki veidotu nozīmīgu saiti starp sarunām, kuras vada to izpildvaras pārstāvji, un pilsoņiem, īpaši esot kā informācijas līdzekļiem un atbildot uz to bažām.


¹ Petersberga vienības ietver humānās un glābšanas vienības, miera uzturēšanas vienības, kaujas spēku vienības krīzes pārvaldībai, te iekļaujot arī samierināšanu. Konkrēts piemērs tam ir varas un kompetences piešķiršana augstajam pārstāvim Bosnijā.


V. SKAIDRA FINANŠU PĀRVALDĪBA: STINGRU PASĀKUMU NEPIECIEŠAMĪBA

Atvērtība un atbildība ES līdzekļu izmantošanā ir galvenā demokrātiskā prasība. ETP-ED grupa nodrošinās to, ka tiek sasniegti augsti sabiedrisko līdzekļu pārvaldības standarti, turpinot nemitīgu cīņu pret krāpšanu. Paralēli tam, lai sasniegtu savus politiskos mērķus, grupa pārskatīs visas budžeta dimensijas, lai nodrošinātu lielāku elastīgumu vidēja ilguma termiņā un vairāk piemērotu līdzekļu izmantošanu.


V.1. Rūpīga izdevumu pārvaldība un asa cīņa pret krāpšanu


V.1.1. Palielināt atbildību par ES līdzekļu izmantošanu un veikt institucionālo reformu

Eiropas Komisijas reforma ir rezultatīvi jāpabeidz un jāizvērtē reformu paketes rezultāti, īpaši attiecībā uz darbinieku politiku un atvērtību ārējai rūpīgai uzraudzībai.

Komisāriem ir jābūt politiski atbildīgiem par naudas pārvaldību viņu portfelī. Bez tam jāievieš saistošs Vadības kodekss galveno amatpersonu iecelšanai un obligātai jākļūst komisāru un ģenerāldirektoru finansiālās ieinteresētības publicēšana internetā.

Nepieciešams reformēt Auditoru tiesas iecelšanas procedūru un apstiprināšanas procedūras aktu.

Ministru padomei jābūt atbilstoši atbildīgai par to operatīvās darbības finansējumu.


V.1.2. Atvērtība un caurspīdīgums: uzlabot pilnvaru izmantošanas iespējas

Šajā nolūkā galvenā nozīme ir plašai piekļuvei dokumentiem un lielākai atvērtībai līgumu piešķiršanas procesos.

Lai palīdzētu sasniegt šos mērķus, budžeta kontroles komisijas pilnvaras jānostiprina, piešķirot juridiskas tiesības izvirzīt prasību attiecībā uz personām vai pieprasīt jebkuru dokumentu no Komisijas. Mums jānodrošina tas, ka arī jaunajās dalībvalstīs tiek izveidota nepieciešamā administratīvā kārtība augstiem vadības standartiem.


V.1.3. Finansiālo interešu aizsardzība Savienībā

Cīņai pret krāpšanu jānotiek visos līmeņos. Ņemot vērā faktu, ka ES līdzekļu nepareiza izmantošana dalībvalstu līmenī nav pieņemama, grupa tieksies konstatēt šādus gadījumus un panākt nepiemēroti iztērētu līdzekļu atmaksāšanu. Šajā nolūkā svarīgs mērķis ir OLAF stiprināšana, panākot tās neatkarību no Komisijas. Visbeidzot – labāk risināma cīņa pret krāpšanu savu līdzekļu iegūšanā.

ETP-ED grupa noteikti atbalstīs Eiropas prokurora funkciju kā instrumenta Savienības līdzekļu aizsardzībai izveidošanu.


V.2. Nodrošināt, lai Eiropai ir līdzekļi tās mērķu sasniegšanai

Jāizveido dinamiskāka un uz vidēju termiņu orientēta Budžeta politika, lai ļautu Savienībai darboties ātrāk un atbildēt un pilsoņu vajadzībām.


V.2.1. Pilnīgas parlamentārās tiesības budžeta procedūrā

Budžeta jautājumos jāizveido Padomei līdzvērtīga pozīcija. Parlamenta tiesībām uz koplēmumu ir jābūt budžeta procedūras pamata principam, un tās jāpaplašina uz savu resursu jomu un finanšu regulēšanu. Jāatceļ atšķirības starp obligātiem un neobligātiem izdevumiem, un Parlamentam pilnībā jāpiedalās politikas prioritāšu izstrādē un tās ieviešanas kontrolē.

Stājoties spēkā jaunajiem budžeta noteikumiem, kas definēti Konstitūcijā, jāizveido pastāvīga prakse to piemērošanai, kas pilnībā ievēro institucionālo līdzsvaru starp Parlamentu un Padomi.

Attiecībā uz jebkuriem jauniem uzdevumiem, par kuriem atbildību uzņemsies ES, Parlamentam pilnībā jāiesaistās budžeta noteikumos un jābūt galīgam noteicējam par izdevumiem.


V.2.2. Jaunā Budžeta politika: Prioritāšu definēšana un kvalitatīvi uzlabota īstenošana

Jāveicina atbilstīga prioritāšu definēšana budžetā kopumā. Jāizstrādā budžeta investīciju elementi, kas ir pretēji pašreizējam budžetam, kurā dominē subsīdijas. Tas ir maksimāli svarīgi Eiropas globālajai politikai un ekonomiskajai konkurētspējai. Kvalitatīvi uzlabota ES politikas īstenošanas nolūkā jāizstrādā izpildes mērķi, kas apvienoti ar labāku izpildes kontroli.


V. 2.3. Dinamiskai vidēja termiņa piecu gadu finanšu struktūras dinamiskai koncepcijai

Jaunajam 'daudzgadu finansiālajam mehānismam' no 2006. gada (= pašlaik Finanšu perspektīvai) ir jāievieš mehānismi, kas nodrošina nepieciešamo budžeta elastīgumu, lai veicinātu Eiropas Savienības rīcību (iekšējā drošība, dabas katastrofas, ārpolitika), kā arī lai nodrošinātu pietiekamus budžeta līdzekļus mērķu sasniegšanai un politikas īstenošanai.

Modernizētai un dinamiskai vidēja ilguma piecu gadu finanšu plānošanai ar pilnveidotām un efektīvām procedūrām, kuras iekļautas Līgumā, ir jānomaina pašreizējais Starpinstitucionālais nolīgums. Sistēma būtu cieši saistīta ar Komisijas pilnvarojumu,

Efektīvai likumdošanas un budžeta procedūru saskaņošanai. Ar jauno Konstitūciju Eiropas likumdošanas un Eiropas Parlamenta loma attiecīgi pieaug. Tas ietver tālāku likumdošanas un budžeta procedūru saskaņošanas uzlabošanu, lai nodrošinātu likumdošanas augstus standartus. Politisko lēmumu pieņemšanā un likumdošanas procesā vairāk jāņem vērā politikas pārākums.


V.2.4. Izveidot saikni starp pilsoņiem un resursiem

Patiesa savu resursu sistēma, nomainot pašreizējo si